Rasma Vanaga, LIZDA Gulbenes novada padomes priekšsēdētāja
Skola var pastāvēt arī ar diviem, četriem, sešiem, četrpadsmit bērniem. Es zinu tādas skolas. Bet tas ir skolas pašas redzējums. Vai pastāvēt Druvienas sākumskolai, tas arī jāizlemj viņiem pašiem. Viņiem ir tik daudz plusu, tāpēc tas jālemj tiem, kas tur dzīvo. Otrs ir viņu finansējuma jautājums. Bet cilvēks jau nav vainīgs, ka viņš dzīvo tādā vidē. Arī Igaunijā Reugē meklē risinājumu, kā saglabāt to vietu. Būt vai nebūt skolai, jālemj uz vietas. Dzīvē viss nenotiek tā, kā vajadzētu būt. Bērni nosaka daudzas lietas, bet to, ka tā skola būtu jāsaglabā kā kultūrvide – tas ir viennozīmīgi! Tas ir ļoti smags jautājums. Tas jau tā kā lielā ģimenē. Ir ļoti žēl, ka tā notiek, bet mēs jau nevaram to atrisināt. Var jau būt, ka tā centralizācija uz lielām vietām notiek par strauju. Ir jau grūti skolotājiem strādāt ar bērniem apvienotās klasēs, un arī bērni ir zaudētāji daudzējādā ziņā. Man ir divējādas sajūtas. Protams, bērniem skolai jābūt tuvāk dzīvesvietai, bet bērniem komunikācija labāk attīstās lielākā skolā. Un kādu algu saņem skolotāji! Viņi dara to pašu darbu – vienalga, vai strādā ar diviem vai piecpadsmit bērniem. Stundām ir jāgatavojas tāpat, bet samaksa ir daudzreiz mazāka. Tas arī ir nožēlojami. Bet nu tāda ir tā sistēma – nauda seko skolēnam. Tas jau notiek visā Latvijā. Mēs daudz runājam ar kolēģiem par šiem jautājumiem, un nevaram mēs tos jautājumus atrisināt, jo tāda ir infrastruktūra. Tomēr traģiskākais ir tas, ka atmirst tā vieta. Nav viennozīmīga risinājuma.
Ligita Zvaigznekalne, Druvienas vecās skolas-muzeja vadītāja
Tas ir tik smags jautājums… Tā ir tāda liela sāpe, par ko es vispār negribu runāt. Ja likvidēs Druvienā skolu, tad es to uzskatu par Latvijas gala sākumu. Tā ir vislielākā traģēdija. Tas ir tā, kā sirdi izraut – viss, cauri. Druvienas skola ir skola ar tik senām tradīcijām un saknēm! Ja skolu likvidēs, kas par to atbildēs? Ne jau tie vietējie cilvēki pie tā ir vainīgi. Kaut kāda valsts politika jau uz to virzījās. Vai tas ir apzināti vai tā ir muļķība, to es nezinu un to ir grūti pateikt. Es jau garu mūžu esmu nodzīvojusi. Es taču redzēju, kas notika Virānē, kad skolu nolikvidēja! Tas jau pat komentārus neprasa. Tas ir tā, kā tai vietai sirdi izņem. Tad kam mēs, tās iestādes, te pastāvam? Es tomēr domāju un ceru, ka kāds brīnums notiks un skola Druvienā paliks.
