Pagājušās nedēļas nogalē tika pasludināta Diena bez iepirkšanās.
Pagājušās nedēļas nogalē tika pasludināta Diena bez iepirkšanās. Vēl nezināma, kas ar skaļiem saukļiem aicināja cilvēkus sestdien atteikties no jebkādiem pirkumiem. Izaicināt sevi, draugus un ģimeni 24 stundas izslēgties no apburtā patērēšanas loka un pievērsties dzīvei – aicināja sauklis. Tomēr saukļi un reklāmas dzirdīgas ausis un vērīgas acis nesasniedza pietiekamā daudzumā. Veikalu darbinieki apgalvo, ka pircēju trūkumu nav jutuši.
Var jau būt, ka varētu atturēties vienu dienu bez pirkumiem, tomēr šajā dienā tik un tā neizpalika iknedēļas gājiens uz tirgu vai veikalu. Es un, domāju, daudzi no jums pirka tik un tā. Nezinu, kāpēc man būtu jājūtas slikti, pērkot sev to, ko es vēlos un kas man ir nepieciešams. Savu pamatvajadzību apmierināšana nav peļama. Tomēr iepirkšanās problēma rodas tad, kad pirkumi ir daļa no identitātes, dzīves jēga un galvenais mērķis. Tas ir tad, kad cilvēki sabiedrībā sevi definē pēc tā, kas viņiem pieder un ko viņi var nopirkt, savu vērtību nosaka ar naudu. Te nu gan būtu laiks pārdomām par dienu bez pirkumiem.
Viedokļi par šo dienu rosina pretrunas arī manī, bet sirdsmiers radās tad, kad kādā citā interneta portālā šī diena tika definēta kā pārdomu laiks pirms Ziemassvētku dāvanu pirkšanas, atgādinot, ka brīvdienas nav jāpavada iepirkšanās centros, Ziemassvētki nav paredzēti tirdzniecības apjoma palielināšanai, dāvana nav pienākums un dāvanu vērtība nav vienāda ar to cenu. Šis aicinājums šķiet jau skaidrāks un tuvāks, tomēr liekas, ka Latvijā šāds iepirkšanās drudzis ļaudis vēl nav pārņēmis un Ziemassvētku dāvanas pirkt liekas vēl pāragri.
Aicinājumu vienu dienu neiepirkties, pašiem nemaz neapzinoties, pildīja tie, kas dzīvo nabadzībā. Lauku cilvēki, pie kuriem autoveikals piebrauc divas reizes nedēļā, iztikt bez biežas iepirkšanās var. Arī pensionāri, kas dzīvo taupības režīmā, to var.
Jāpiekrīt vien kāda indiešu rakstnieka un politiķa vārdiem, ka pasaule ir pietiekami liela, lai apmierinātu visu cilvēku vajadzības, bet pārāk maza, lai apmierinātu cilvēcisko alkatību.
