Šogad Gulbenes novadam aprit jau 10 gadi. Tieši tādēļ esam sākuši jau iepriekšējos “Dzirksteles” numuros rubriku “Novadam – 10 gadi” un arī turpināsim, lai izzinātu, jūsu, lasītāju, domas, kā arī aicināsim uz sarunām bijušos novada vadītājus, pagastvečus, deputātus, kā vērtē šo reģionālo veidojumu ar laika atstatumu. Cik veiksmīga vai neveiksmīga bija šī apvienošanās? Vēl visai labi atceros, kā pagastus vilināja apvienoties, solot 200 tūkstošus latu, ko pagasti labprāt arī ņēma un izlietoja galvenokārt skolu sakārtošanai, sporta būvēm vai vēl kādam citam infrastruktūras objektam. Paradoksāli, ka šodien vairums lauku skolu jau slēgtas un vēl citas, visticamāk, aizslēgs tuvākajos gados. No valsts pārvaldes viedokļa Gulbenes novads vienmēr tika stādīts par piemēru tolaik, jo visi iepriekšējā administratīvā veidojuma – rajona – pagasti spēja vienoties un apvienoties. Nezinu, vai šodien kāds to vairs slavina. Gaidītais uzplaukums jau nav piedzīvots, tam ir visādi – gan objektīvi, gan subjektīvi – iemesli. Viena lieta, ka valsts pēc reģionālās reformas 2009.gadā laimīgi aizmirsa par mums. Bet ko mēs paši esam izdarījuši? Nevar teikt, ka nav paveikts nekas – nekādā ziņā! Nenoliedzami, ir sākti īstenot un ir īstenoti lieli projekti, piemēram, ģimnāzijas piebūve, ielas un stadioni pilsētā, izveidoti tūrisma produkti, Stāmerienas pils, projekti saistībā ar ielu un pagastu ceļu remontiem un citi, ko, iespējams, nevarētu paveikt, ja nebūtu viena liela novada. Bet ir arī otra puse – šajos gados faktiski ir notikusi pilnīga lauku pagastu iznīcība, ko pats novads tomēr nav pat mēģinājis apturēt. Kāda iedzīvotāja ieraksts sociālajos tīklos par to, ka viņu kā lizumnieti nemaz neinteresē, kas notiek, piemēram, Litenē, man lika aizdomāties, ka cilvēkam patiešām ir pilnīgi vienalga, ka dzīvojam vienā novadā, un līdzīgi domājošu, iespējams, nav mazums. Vai tiešām nav vairs vajadzīgi pat novada svētki, kas bija pasākums ar mērķi vienot novada cilvēkus? Vairāk vai mazāk tas arī saliedēja iedzīvotājus, ja atceramies kaut vai iepriekšējos novada svētkus Gulbenē, kuri patiesi lika lepoties pašiem ar sevi. Man liekas, ka lielais novads – lielais veiksmes stāsts – ir kā milzis ar māla kājām, no kurām dažas jau sabrukušas, tāpēc manevrēšanas spējas ir apgrūtinātas. Drīz kājas sabruks pavisam tāpat kā novada ceļi.
