Nedēļas nogale, ja vien gribējām, bija tik pretrunīgiem iespaidiem bagāta, kā reti kad. Tomēr taisnības labad jāsaka, ka Gulbenē 9.maija Eiropas vai Uzvaras dienas pasākumi vairumam no mums paslīdēja garām gandrīz nemanāmi. Toties sestdien bijām pielipuši zilajiem ekrāniem un gavilējām par Latvijas uzvaru spēlē ar Somiju 78. pasaules čempionātā hokejā, kas notiek Minskā. Bet vēlāk vakarā sekojām līdzi “Eirovīzijas” fināla tiešraidei no Kopenhāgenas, kur šoreiz uzvaras gods pienākas vīrietim, kurš pats sev piešķīris sievietes vārdu un identitāti. Bet Krievijas plašsaziņas līdzekļi pirms tam tik ļoti bija lepojušies ar savām finālistēm – 17 gadus vecajām dvīņumāsām – kā lieliskām savas valsts jaunatnes pārstāvēm. Un te viņas izkonkurē transvestīts! Turklāt nevis slēpts kā Verka Serdjučka, bet atklātāks par atklātu. Krievijai, kurā par citādas seksuālās orientācijas propagandu ir paredzēts naudas sods, Austrijas uzvara ir spļāviens sejā (cik jauki!).
Tomēr pati nozīmīgākā bija svētdiena, 11.maijs, Mātes diena. Lai kādi mēs būtu – pareizi vai nepareizi, labi vai slikti, veiksmīgi vai paklupuši, ikvienu no mums ir radījusi mātei, kurai varam būt pateicīgi par to, ka vispār esam pasaulē. Mātes diena ir paši demokrātiskākie svētki, vissaprotamākais pasākums maijā. Redzēju, kā svētdien vīri sirmām galvām ar sārtām tulpēm vai dzeltenām krizantēmām rokās steidzas uz kapsētu. Tā ir pēdējā vieta, kur cilvēks vēl var aiziet pie savas mammas atzīties mīlestībā un varbūt pat klusi padziedāt viņai par godu. To var arī austrietis, kurš sevi dēvē par Končitu Virstu. ◆
