“Vienotība” tika dibināta, apvienojoties partijām “Jaunais laiks”, “Pilsoniskā savienība” un “Sabiedrība citai politikai”. Šajā sasaukumā Gulbenes novada domē ir pieci šīs partijas pārstāvji, tas ir mazāk nekā trešā daļa no visa deputātu kopskaita, bet nevar sacīt, ka viņi nav bijuši pie teikšanas. Viņiem ir bijusi iespēja izteikt savu viedokli, pretenzijas un ierosinājumus. Un viņi bija jūtami. Ļoti aktīvi diskusijās iesaistījās vai tās arī uzsāka deputāte Ilze Mezīte, kura nav baidījusies “lēkt uz grābekļa”. Viņa ir bijusi oriģināla, neizgāja uz kompromisiem, aizstāvēja lauku cilvēku viedokli. Viņa nolēmusi vairs nebalotēties. Deputāts Intars Liepiņš izcēlies ar piekasīgo un aizdomu pilno skatienu, viņš palaikam mēģina “pacelt” kādu jautājumu, izpētīt to. Ja ir bijis nepieciešams, arī Ivars Kupčs ir aizstāvējis savu viedokli, savukārt deputāta Jāņa Nagļa reizēm sacītais ir bijis kā kulaks uz acs. Visklusākā un nemanāmākā – Alda Alberte, kura stājās deputāta Anda Caunīša vietā, kad tas devās pildīt deputāta pienākumus uz Saeimu, tam pa vidu savu iespēju kļūt par deputātu nevēlējas izmantot Litenes pagasta pārvaldes vadītājs Vilnis Lapiņš. A.Alberte nolēmusi vairs nekandidēt.
“Vienotības” līderis Andis Caunītis uzskata, ka viņiem ir objektīvi labākais saraksts, tāpēc esošajām piecām vietām vajadzētu kādam pieplusoties klāt. “Septiņas vietas būtu ideāls variants. Ja būs kritums, tad būs skumīgi. Bet ne manām skumjām būs nozīme. Jautājums – kas no tā iegūs?” saka A.Caunītis.
Velta asus vārdus un kritiku
A.Caunītis kā novada domes deputāts sevi parādījis diezgan maz, vairāk kā pilsētas pārvaldes vadītājs. Pa to starpu kādu laiku viņam bija iespēja izbaudīt arī 10.Saeimas deputāta krēslu. Kad viņš beidza pildīt Saeimas deputāta pienākumus, vēlējās atgriezties novada domē, bet nokavēja termiņu, kurā bija jāiesniedz lūgums atjaunot pašvaldības deputāta mandātu. 2012.gada aprīļa sākumā ar balsu vairākumu novada domes sēdē tika atbalstīts domes izpilddirektores Sarmītes Krišānes priekšlikums par Gulbenes pilsētas pārvaldes vadītāju iecelt A.Caunīti. Tauta “šūmējās”, jo konkurss uz šo amatu netika izsludināts.
Vērtējot savu veikumu kā pilsētas pārvaldniekam, A.Caunītis atzīst, ka neliktu sev atzīmi 10, bet arī ne mazāk par 6. “Ja es teiktu, ka pilsētas pārvalde strādā slikti, tas būtu neobjektīvi,” viņš saka. Citādās domās ir pilsētnieki, kuri šoziem izbaudīja sniegotās ielās un necaurbraucamos daudzdzīvokļu namu iekšpagalmus, tāpat no prāta viņiem nav izgājusi arī atkritumu konteineru sāga – tie tika slēgti ciet un tad atkal vaļā. Pats A.Caunītis arī neslēpj, ka saņēmis gan asus vārdus, gan arī kritiku no iedzīvotāju puses. “Kā izdarīt, lai visiem patiktu – to grūti saprast. Ja dari, ir slikti, bet, ja nedari, tad ir vēl sliktāk.”
Vaicājot, ja viņš būtu novada galva, ko darītu citādāk, A.Caunītis atbild, ka katram ir jāizdara maksimāli, ko var, un tikai tad var sākt filozofēt.
Solītais nerealizējās
Partija savā priekšvēlēšanu programmā pirms četriem gadiem solīja izveidot efektīvu un reāli funkcionējošu novada (pašvaldības) policiju. To pašu turpina solīt arī tagad.
A.Caunītis attaisnojas, ka šis jautājums ir “kustināts”. Bet, kā izskatās, līdz galam tā arī nav atrisināts. “Šīgada budžeta pieteikumā no pilsētas pārvaldes puses tika iesniegts pieprasījums palielināt kārtības sargu skaitu, jo pašlaik viens kārtības sargs pilsētā netiek galā. Vietu, ko kontrolēt, ir daudz plus vēl klaiņojošie suņi, kaķi, kā arī saistošie noteikumi, kas jākontrolē,” saka A.Caunītis, piebilstot, ka ir variants mēģināt apvārdot, pārliecināt pārējos, ka tā ir viena no prioritātēm. Līdz šim viņiem nav izdevies to izdarīt.
Tāpat pirms četriem gadiem vēlētāji tika uzrunāti, solot saglabāt SIA “Gulbenes slimnīca” kā vietējo daudzprofilu slimnīcu. Arī tas nav izdevies. “Es to nevarēju ietekmēt. Tas sāp, bet nav jēga skatīties pagātnē. Mani satrauc, ka joprojām ir nodokļu parāds,” tagad saka A.Caunītis.
Iedzīvotāji cerēja, ka tiks atrisinātas netaisnības komunālo jautājumu lietās – par siltumu. Reāli nekas nav mainījies. Arī A.Caunītis atzīst, ka līdz galam nekas nav atrisinājies. ““Vidzemes enerģijai” tagad ir mainījušies īpašnieki. Ir jārēķinās, ka jaunie īpašnieki, kas nopirka to, ir investējuši naudu. Katrs uzņēmējs, kas iegulda naudu, agrāk vai vēlāk grib to atpelnīt. Cerēt uz tarifa samazinājumu ir diezgan nereāli. Varētu priecāties par to, ja tarifs nepaaugstināsies,” norāda A.Caunītis.
Viņš skaidri zina, ka pirmais, pie kā ķertos klāt, būtu strādāšana pie nākamā gada budžeta. Tas tāpēc, lai neizveidotos situācija, ka, “saliekot” kopā budžetu, daudzas svarīgas lietas tomēr ir palikušas ārpusē. Otrs svarīgs jautājums, kurš jāatrisina, – lai citos pavasaros nebūtu tā, ka kāda māja palu laikā applūst.
Kad vīzija nebūtu tikai vīzija?
“Vienotības” sarakstā ar otro kārtas numuru startē deputāts Ivars Kupčs, kura pamatdarbs saistīts ar meliorāciju. Šajā sasaukumā darbojies dažādās komisijās – sporta, vides, iesaistījies jautājumu risināšanā, kas skar satiksmi, siltināšanas un būvniecības projektus. Viņš nolēmis balotēties atkal, jo esot daudz iesāktu darbu, kas nav paveikti līdz galam, piemēram, nav sakārtota sporta joma. “Redzu, ka varu vēl daudz ko darīt, bet, lai varētu darīt, ir jābūt pieredzei un pieredze man ir,” saka I.Kupčs.
Trešais sarakstā ir Intars Liepiņš. Viņš savai darbībai līdzšinējā sasaukumā liek atzīmi 10 un pat vēl ar plusu.
Pirms četriem gadiem partijas “Sabiedrība citai politikai” vīzija bija redzēt Gulbeni kā labklājīgu novadu ar augstu iedzīvotāju apmierinātības līmeni. No šodienas skatpunkta varam redzēt, ka vīzija tā arī ir palikusi tikai kā vīzija, jo augsts iedzīvotāju apmierinātības līmenis nav jūtams. I.Liepiņš šajā jautājumā atspēkojas, norādot, ja viņš būtu bijis novada domes priekšsēdētājs, tad šī vīzija nebūtu palikusi tikai vīzija. “Es kā deputāts iesniedzu vairākus priekšlikumus, piemēram, par domes autotransporta skaitu samazināšanu. Šo jautājumu pat neuzskatīja par vajadzīgu izskatīt komiteju sēdēs, taču no domes vadības saņēmu formālu vēstuli, ka tā ir izskatījusi manu priekšlikumu un to noraida. Tad man rodas jautājums – kam ir vajadzīgi deputāti, ja ir kas nolemj visu jau bez viņiem? Tas pats attiecas uz siltuma tarifu. Formāli deputāti atbalstīja šo jautājumu, taču vairākas amatpersonas traucēja jebkādu darbību, līdz ar to ir zināms ir rezultāts. Tādēļ tas, kas nav izdarīts no vēlēšanu programmas, ir vistiešāk jāuzdod priekšsēdētajai un viņas vietniekam,” ir pārliecināts I.Liepiņš. Tāpat pirms četriem gadiem partijas mērķis bija izveidot kompetentu, nelielu un efektīvu pārvaldi Gulbenē. Arī tas nav realizējies. Sabiedrībā palaikam dzirdami pārmetumi, ka liekēžu ir pārāk daudz. Bet ir arī labie darbi, kas paveikti. Pie padarītajiem darbiem I.Liepiņš pieskaita kāda daudzdzīvokļu nama jumtu izmaksu samazināšanu no
30 000 līdz 6000 latu, taču tad uzreiz saņēmis arī pirmo kritiku un aprunāšanu. Tas esot bijis tāpēc, ka, kā pats spriež, kādam netika sava “pīrāga daļa”. Bet viņš par to nesatraucas, jo pa šiem četriem gadiem politikā esot uzaudzējis “biezu ādu”. “Labo darbu ir tik daudz, ka īpaši neizcelšu, bet cilvēki atzinīgi novērtēja, ka es vienīgais nobalsoju pret Balvu un Gulbenes slimnīcas apvienības atdošanu privātajiem. Ja no manas partijas būtu ievēlēti domē desmit deputāti, tad tādas muļķības nekad nenotiktu,” uzsver šobrīd gados visjaunākais deputāts.
Domas nemainot tikai
mirušie un muļķi
Ceturtais sarakstā ir novada domes Izglītības, kultūras un sporta nodaļas vadītājs Arnis Šķēls. Sabiedrībā sāpīga tēma ir trīs lauku skolu (Rēveļu, Siltāju un Ozolkalna pamatskolas) slēgšana. Lauku skolas pārmet, ka tās slēdz, bet pilsētā optimizācija joprojām nav veikta, kaut arī skolēnu skaits turpina samazināties. Pilsētā vidējo izglītību joprojām var iegūt četrās skolās (Gulbenes vidusskola, Gulbenes 2.vidusskola, Gulbenes vakara (maiņu) vidusskola un Gulbenes novada valsts ģimnāzija), vēl ir arī Bērzu sākumskola.
A.Šķēls kandidēt piekritis tāpēc, ka neesot malā stāvētājs un kritizētājs par to, “kā būtu bijis, ja būtu bijis”. Šobrīd par iespējām kaut ko zaudēt vai iegūt vēlēšanu rezultātā viņš nedomā, jo visu izšķirs vēlētājs un vēlēšanu rezultāti.
Vaicājot, ko īsti nozīmē priekšvēlēšanu programmas punkts – “palielināsim pašvaldības finansējuma daļu izglītības programmu īstenošanā, paaugstinot pedagogu darba samaksu”, viņš norāda, ka šajā ziņā ir notikušas aktivitātes. Pēc viņa vadītās nodaļas iniciatīvas ar 2012.gadu tika palielinātas algas pirmsskolas pedagogiem, kopš 2012.gada septembra daļēji tiek finansētas algas ”mazo” skolu administrācijai, ar 2013.gadu nedaudz palielināts finansējums lielākajai daļai skolu, lai tām būtu iespējas veidot plašāku piedāvājumu skolēniem vai samaksāt pedagogiem par papildu pienākumu veikšanu. “Jāatzīst, ka šobrīd pašvaldības atbalsts tieši izglītības programmu īstenošanas atbalstam nav ļoti liels. Tāpēc, atbilstoši noteiktiem kritērijiem, ir jānosaka pašvaldības finansējuma daļa izglītības programmu īstenošanas atbalstam izglītības iestādēm (tajā skaitā arī pirmsskolā). Šo finansējumu papildus valsts finansējumam izglītības iestādes varētu izmantot pedagogu darba samaksai,” saka A.Šķēls.
A.Caunītis sava saraksta piektajā vietā iekļāvis viņam uzticamu grāmatvedi Lāsmu Jencīti, kā pats saka, “stipru kandidatūru finanšu jomā”, kas, iekļūstot deputātu sastāvā, palīdzētu pamanīt visas nianses pašvaldības budžetā.
Pētot deputātu kandidātu sarakstu, redzami gan pieredzējuši vietējie politikas bīdītāji, gan pavisam jaunas sejas, kā arī ir uzticīgie un ir arī pārbēdzēji, piemēram, deputātu kandidāts Ainārs Brezinskis pārnācis “Vienotībā” no Zaļo un Zemnieku savienības. A.Caunītis nesaskata tur neko sliktu, viņš, kā pats atzīst, var pat izteikt cinisku piezīmi –“domas nemaina tikai mirušie un muļķi”.
