Ceturtdiena, 18. decembris
Kristaps, Kristofers, Krists, Klinta, Kristers
weather-icon
+2° C, vējš 0.45 m/s, R-DR vēja virziens

Vaides muklājā

– Bet vai tad tu tur esi vainīgs? Toreiz bija tādi laiki,- nokrekšķinās Pēteris. – Jā, bet tagad atkal ir citi laiki… Un Zviedru dēls Jūlijs tagad varas vīrs – pagasta milicis.

– Bet vai tad tu tur esi vainīgs? Toreiz bija tādi laiki,- nokrekšķinās Pēteris.
– Jā, bet tagad atkal ir citi laiki… Un Zviedru dēls Jūlijs tagad varas vīrs – pagasta milicis.
– Tas gan, tas gan. Bet visam taču jānotiek likuma vārdā!
– Ai, Pēter, neesi tik naivs, komunistiem nekādu rakstītu likumu nav. Viņu devīze ir – “laupi salaupīto” – patiesībā – laupi to, ko godīgā darbā kāds sakrājis. Atminies šorīt mūsu kalponi Veru, cik bravūrīgi tā pieprasīja loni un aizgāja i ardievu nepateikusi – neesot ilgāk vērts buržuju laidarā mēslus brist. Arī viņas pienākums esot padziļināt revolūciju. Tagad viņai plašs darbalauks atvērsies pagasta milicijā.
– Jā, jā, jā, jaunais Zviedrs jau viņai visu laiku taisījās par brūtgānu.
– Sieviete bez sirds. Būs atkal viena varena plintnīca. Līdz šim tā prata tikai ar kāju jēriem ribas ielauzt, bet, kad būs revolveris rokā, gan jau tad arī kāda cilvēka galvaskauss dabūs just…
– Ej nu sazini, ko tu nezini, – nosaka Pēteris un pielej no jauna alus krūzi.
– Mana galviņa šeit par glupu. Saki, Kārli, no kā tad tā mūsu valdīšana tagad īsti nāk? Bet nerunā pārāk gudri, lai es arī varu kaut ko saprast.
– Redzi, Pēter, vispirms šī baigā pārkārtošanās iesākās no augšas pēc vecā birokrātijas principa. Ļeņins Stučku iecēla par komisāru Latvijas lietās. Stučka savukārt iecēla sev par palīgiem komisārus visās svarīgākajās pašpārvaldes nozarēs. Un pagājušā gada 17.decembrī šie vīri Valkā proklamēja padomju Latvijas republiku, kas vārda pēc gan skaitās neatkarīga valsts, bet patiesībā ir padomju Krievijas federatīvā sastāvdaļa.
– Dzer, draudziņ, tev galviņa labi strādā. Brīnums, ka tevi atstādināja no pagasta veča.
Ušurs paņem krūzi un stāsta tālāk.
– Reizē ar to iesākās arī proletariāta pašpārvaldīšanas uzbūve no apakšas pēc padomju sistēmas. Katra fabrika, katra uzņēmuma strādnieki izvēlēja no sava vidus padomi, kas aizstāvētu viņu intereses, būtu, tā sakot, viņu likumdevēju iestāde. Šī padome tad izvēlēja izpildu komiteju, kas viņas lēmumus īstenotu dzīvē. Atsevišķie uzņēmumi bez tam apvienojās pēc arodiem plašākās savienībās, kuras radīja savas padomes, izvēlētas no atsevišķo uzņēmumu padomju delegātiem. Šīs savienības savukārt atkal izvēlēs deputātus uz vēl plašāku apvienību padomju vēlēšanām. Tā viņi grib iet līdz pašai augšai, kamēr visas zemes strādniecības piekritēji būs apvienoti vienā lielā galvenā padomē, kura tad būs visas zemes likumdevēju iestāde.

Komentāri

Dzirkstele.lv aicina interneta lietotājus, rakstot komentārus, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro minētos noteikumus, komentārs var tikt izdzēsts vai autors var tikt bloķēts. Administrācijai ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem. Jūsu IP adrese tiek saglabāta.