Pagājušajā nedēļā man gadījies šokējošs pārsteigums. Devos uz dārzu apraudzīt savu ražu un konstatēju, ka nezināms ļaundaris ir noracis trešdaļu sīpolu. Protams, metos uz karstām pēdām pati novākt visu atlikušo ražu, lai nestu to mājās. Kad sūdzējos draudzenei, viņa pretī sacīja: “Kāpēc ravēji dārzu? Nevajadzēja! Nezālēs neviens nepamanītu, kas tev tur aug!” Turpmāk būšu gudrāka. Vairs neravēšu. Skaidrs, ka mana skaistā, izravētā sīpolu vaga spīdēja un laistījās pa gabalu, zagļus piesaistīdama! Kad par savu nelaimi sūdzējos vedeklai, viņa mani mierināja, teikdama: “Tevi zaglis vēl ir pažēlojis, noracis tikai trešo daļu sīpolu. Bet manā dārzā nozagta puse ražas! Un ar to vēl nav bijis gana. Uzlauzta arī dārza mājiņa, nozagts zāles pļāvējs. Un ne man vienai, visiem dārza kaimiņiem – tāpat!” Jā, arī mana vedekla ir čakla ravētāja…
