Latvijas Ģimenes ārstu asociācija kopš trešdienas ir izsludinājusi ģimenes ārstu protesta akciju, aicinot ģimenes ārstus šonedēļ pacientus nepieņemt. Tā ir ģimenes ārstu atbildes reakcija šonedēļ pieņemta“Dzirkstele” pārliecinājās, ka Gulbenes novadā šonedēļ ģimenes ārstu prakses bija atvērtas, kā arī lielākoties strādāja paši ģimenes ārsti.
“Varbūt lielajās pilsētās ģimenes ārsti trīs dienas var nestrādāt, bet laukos to nevaram atļauties, jo galvenais ir sniegt palīdzību pacientiem. Mums cilvēks ir primārais,” teica individuālā uzņēmuma “Jaungulbenes doktorāts” darbiniece. Ģimenes ārste Rasma Melbikse atzina, ja arī gribētu pievienoties protestētājiem, tas vienkārši neesot izdarāms. “Pacienti ir pierakstījušies pie ārsta arī šajās dienās. Mēs taču cīnāmies viņu labā, tāpēc pacientiem saku, lai arī viņi pauž savu viedokli. Ja es nestrādāšu, pacienti dusmosies uz mani,” saka R.Melbikse. Medicīnisko palīdzību sniedza arī ģimenes ārste Gunta Ezergaile, kā arī ģimenes ārste Ieva Grīnšteine, kura uzskata, ka protesta akcija neko izmainīt nevar, bet tas ir veids, kā likt reāli domāt par problēmām. Tomēr akcija ir jāsagatavo, tā nevar būt sasteigta un momentāna.
Paužot savu attieksmi pret izmaiņām kvalitātes kritērijos, šinīs dienās pacientus nepieņem ģimenes ārste Dace Jansone, kura strādā Gulbenes ārstu prakses sabiedrībā. Pārējie ārsti šajā praksē strādā. Diemžēl “Dzirkstelei” neizdevās sazināties ar D.Jansoni.
Ja tomēr vēl kāds ģimenes ārsts, paužot protestu, ir devies trīs dienu atpūtā, tad viņa prakses vietā palīdzību atbilstoši savai kompetencei sniedz medicīnas māsa vai ārsta palīgs.jam valdības lēmumam, ar kuru noteikti strīdīgie darba kvalitātes kritēriji, kas būs spēkā ar 2013.gadu.
Pacientam jābūt atbildīgākam
I.Grīnšteine uzskata, ka prasības ģimenes ārstiem nav adekvātas. “Ģimenes ārstiem nav samazinātas birokrātiskās prasības un dokumentu kalni. Man kā darba devējam simts latu vērtībā saviem diviem darbiniekiem ir jāievieš mape par darba drošību. Arī diennaktij stundas nepieliek. Tas nozīmē, ka kaut kāda darba kvalitāte cietīs, ievērojot visas kvalitātes prasības, kas pēdējā laikā arvien pieaug. Tas nozīmē, ka acīmredzot cietīs tiešais darbs ar pacientu,” domā I.Grīnšteine.
Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtībā ir paredzēts trīs mēnešu pārejas periods prasībai vienas darbdienas laikā ģimenes ārstam sazināties ar pacientu, kurš izsaucis neatliekamo medicīnisko palīdzību, bet nav aizvests uz slimnīcu. Pie šādiem pacientiem valsts sola apmaksāt ģimenes ārsta vizīti mājās. I.Grīnšteine skaidro, ka neatliekamās palīdzības dienesta brigāde nosauc slimnieka vārdu un uzvārdu, kā arī adresi, bet šīs adreses, kā arī tālruņa numuri tiekot mainīti. “Kur paliek paša cilvēka atbildība? Kāpēc pacients nevar otrā dienā mani meklēt? Starp citu, ļoti daudzi to vispār nemaz nevēlas. Arī neatliekamās palīdzības izsaukumiem ir daudz iemeslu. Pie manis ierodas paciente, kurai regulāri jādzer zāles, un saka, ka viņa četrus mēnešus tās nav lietojusi, jo apnicis to darīt. Viņai tāpēc kļūst slikti un tiek izsaukta neatliekamā medicīniskā palīdzība. Man ir noteikts kvalitātes kritērijs, un es nedabūju savu naudu. Būtībā runa nav par naudu, bet par reālo darbu un dzīvi. Pirmdienās galvenokārt pieņemu akūtos pacientus, kuri aktīvi paši interesējas par savu veselību. Viņiem mana pieejamība ir jānodrošina tajā pašā dienā, kad pacients vērsies pēc palīdzības, neatkarīgi no akūto pacientu pieņemšanas laika. Nevaru viņus raidīt projām, bet – pa kuru laiku lai pirmdienās meklēju tos pacientus, kurus mājās ir atstājuši ātrās palīdzības mediķi? Kur mums atrodas slimnīcas? Ļoti daudzi atsakās braukt uz Balvu slimnīcu. Tieši tāpēc slimniekam ir mani otrā dienā jāmeklē, nevis man viņu,” uzskata I.Grīnšteine.
Lielāku pašvaldības ieinteresētību
Uz gadu atlikta obligātā prasība par otrās medicīnas māsas iesaistīšanu ģimenes ārsta komandā lielajās praksēs. Ņemot vērā ģimenes ārstu iebildumus, māsai vai ārsta palīgam vairs netiek prasīta atsevišķa darba telpa, lai gan pirms tam tāda prasība bijusi. “Šīs prasības ir atliktas, jo tās prasa ieinteresētību un arī finansējumu ne tikai no valsts, bet arī pašvaldības puses. Kur ir pašvaldības ieinteresētība mūsu darbā? Lai varētu pieņemt otru medicīnas māsu, lūdzu pašvaldībai telpas. Man piedāvāja slimnīcu. Ar 2014.gadu mēs nevarēsim strādāt pašreizējās telpās, jo būs jānodrošina invalīdu piekļuve pie ģimenes ārsta. Es telpas īrēju vecā mājā, kur neko pārtaisīt nevar. Vairākkārt esmu par to runājusi, bet nevienu tas neinteresē, lai gan Gulbenē man ir visvairāk pacientu,” saka ģimenes ārste.
Jaunās prasības
Palielināts procentu slieksnis no 10 uz 20 procentiem ģimenes ārsta nosūtītajiem laboratoriskajiem izmeklējumiem.
Ģimenes ārsts saņems papildu maksājumu – 50 latus – par katru laikus atklātu onkoloģisko saslimšanu 1. vai 2.stadijā.
Akūtiem pacientiem ģimenes ārsta pieejamība jānodrošina tajā pašā dienā, kad pacients vērsies ārsta praksē.
