Vieglāk ir dzīvot neticot, grūtāk – ticot. Ticība var cilvēku pacelt virsotnē un var iemest bezdibenī. Bet pasaule tāpēc griezties nepārstāj. Un tai, kā izrādās, ir nospļauties par idejām un par cilvēkiem. Izrādās, pār pasauli valda materiālās intereses un matemātisks aprēķins. Ekonomika. Un ticība kļuvusi par mutantu ar govs asti, āža kājām un ragiem. Un pilnīgi viss ir ārpus kontroles. Pie joda! Cilvēks izrādās vājš un ievainojams, jo viņa ticība ir kapitulējusi. Tāda mulsinoša šobrīd ir gaisotne Gulbenes novada domē. Nudien vajadzētu velna dzinēju. Vajadzētu jaunu ideju nesēju, jo vecais, kā noprotams, ir nolaidis spārnus un tiek metodiski nostumts malā. It kā jau dabiskā atlase, bet kaut kas mulsina. Ne jau neizbēgami gaidāmās pārmaiņas un cilvēciskās cieņas deficīts domnieku savstarpējās attiecībās. Drīzāk saspiestais gaiss. Savu domu un iekšējās kultūras izdegšanas sindroms. Protams, tā ir vieglāk. Diskusiju imitācija un mehāniski paceltas rokas kā diagnoze vairs nepārsteidz nevienu vērotāju no malas. Ar vai bez redzama iemesla var tikt nomainīta pat ne viena, bet vairākas galvenās figūras uz šaha galdiņa. It kā dabisks pro-
cess. Krēsli nevienam domē netiek piešķirti uz mūžu. Tā ir tikai spēle bez dziļākas jēgas un satura… Garlaicīgs azarts, jo bada laikā velns pat mušas ēd. Tikai mēs, vēlētāji, varam palikt muļķa lomā. Redzam taču, ka novada dome sirgst ar autoritāšu trūkumu. Varbūt vajadzētu sākt ar rituālu? Ar velna dzīšanu. Bet pie ticības reanimācijas ķersimies tikai vēlēšanās, kas notiks 2017.gada 3.jūnijā.
