Uz Naturalizācijas pārvaldi nāk cilvēki, kas vēlas iegūt pilsonību. Viņi ir apguvuši latviešu valodu.
Uz Naturalizācijas pārvaldi nāk cilvēki, kas vēlas iegūt pilsonību. Viņi ir apguvuši latviešu valodu. Tikai viens cilvēks nav spējis nokārtot valsts valodas eksāmenu.
Alūksnes rajonā apmēram 200 cittautiešu ir ieguvuši Latvijas pilsonību, bet konsultējušies par iespējām ir daudz vairāk. Apmēram 20 apmeklētājiem bija grūti sarunāties latviski, tad vēl nav nozīmes kārtot eksāmenu. Vairums latviešu valodu apgūst ar apziņu, ka tā viņiem ir nepieciešama. Pilsonību vēlas iegūt dažāda vecuma cilvēki. Vecāka gadagājuma cittautieši to uzskata par goda lietu, bet jauniešiem tā vairāk ir nepieciešamība – galvenokārt vēlme studēt Aizsardzības vai Policijas akadēmijā, kur uzņem tikai pilsoņus.
“Lāča pakalpojumu” cittautiešiem izdara tie latvieši, kas ar viņiem sarunājas krieviski arī tad, kad tas nemaz nebūtu vajadzīgs. Ja viņi latviski saprot, tad nevajadzētu kautrēties arī runāt. Reizēm liekas, ka nerunāšana ir tikai aizbildināšanās. Kautrībai ir jātiek pāri! Protesti un iebildes pret valsts valodas likumu un noteikumiem, manuprāt, apliecina nevēlēšanos apgūt latviešu valodu. Nav viegli iemācīties valodu, taču tas nav iemesls, lai to nedarītu. Ne skola, ne kursi un arī ne likums nevar ar varu kaut ko iemācīt. Galvenā ir pozitīva attieksme un izpratne, kas mudina zināt valodu valstī, kurā dzīvo.
Tomēr pārejai uz latviešu valodu ir arī otra puse. Jaunā paaudze slikti apgūst krievu valodu. Savukārt vecākā paaudze, kas to zināja un pārvaldīja, sāk aizmirst. Reizēm jāsmejas, kā tagad runājam krieviski. Sazināmies ar kaimiņvalstu iedzīvotājiem angļu vai vācu valodā.
Tomēr arī krievu valodai būtu jāskan, lai lietošanas prasme nepazustu. Meita skatās Krievijas televīzijas programmu demonstrētās filmas un attaisnojas, ka mācās krievu valodu. Taču tā neapšaubāmi ir. Igauņi angļu valodu ir apguvuši daudz labāk, jo televīzijā filmas skatās angļu valodā ar subtitriem, bet Latvijā tās tiek tulkotas. Katra valoda ir vērtība, kas cilvēku bagātina.
Solveiga Selga, Naturalizācijas pārvaldes darbiniece
