Ka vienu reizi infekcijas slimību pārslimojušie ļoti reti ar to saslimst atkārtoti, tika konstatēts jau pirms mūsu ēras senajā Ķīnā. Sestajā gadsimtā tika uzsākta variolācijas prakse, kas ir vakcinācijas pirmsākums. Tieši vakcinācijas rezultātā ir izskaustas bakas jeb melnais mēris, samazināta saslimstība ar poliomeilitu, masalām un stinguma krampjiem. Tiesa, vienmēr bijuši cilvēki, kuri noliedz vajadzību vakcinēties. Tomēr to nekad nav bijis tik daudz kā tagad, kad mūs apdraud COVID-19 vīruss. Šķiet neticami, ka var noliegt šī vīrusa esamību par spīti zinātnes un medicīnas attīstībai. Tomēr ik dienu varam sastapt cilvēkus, turklāt ne jau tikai dažus, kuriem ir tādi neloģiski “argumenti”, ko atspēkot nevar dažos vārdos.
Ne tikai nepatiesa informācija sociālajos tīklos ir sašķēlusi sabiedrību vakcinētajos un nevakcinētajos.
Šī iemesla dēļ neatbalstu valdības ieceri noteikt profesijas, kurās var strādāt tikai vakcinējušies, jo diemžēl ar piespiedu metodēm nevienu nevar pārliecināt, turklāt katrai darbībai ir pretdarbība. Tas ir koks ar diviem galiem, tāpēc ir laikus jāapzinās situācija, kāda radīsies, ja no darba aizies daļa pirmsskolas iestāžu un skolu pedagogi. Vai vakcinējušies vecāki, kuri vāc parakstus “ManaBalss.lv” par skolotāju vakcināciju, būs spiesti palikt mājās ar bērniem?
Manuprāt, vajadzētu vairāk ieklausīties antivakseru bailēs, bažās un skaidrot, skaidrot… Jā, nevar nepiekrist, informācijas masu saziņas līdzekļos ir daudz, taču galvenokārt vienos vārtos – fakti par inficētājiem, saslimušajiem, mirušajiem un komentāri, kas apgalvo – viss ir labi ar vakcināciju. Acīmredzot ar to nepietiek, kad paziņa vai arī tas pats “Facebook” apgalvo pavisam citu. Lietuvas Seima deputāts Viktors Uspaskihs apgalvo, ka vakcīna “sadursta” imunitāti. Protams, arī Igaunijā un Latvijā netrūkst šādu “gudru” zinātājus. Lai varētu saprasties, vispirms ir vienam otru jāsadzird, ir jāprot un jāspēj ieklausīties. To iemācīties var tikai katrs pats, lai domātu ar savu galvu un zinātu, kā pareizi rīkoties.
