Valstī publiski ir izskanējis, ka valdība tomēr nespēj nodrošināt finansējumu pedagogu algu palielināšanai un ka pašvaldībai trūkstošais finansējums jārod savā budžetā. Gulbenes novadā šis trūkstošais finansējums ir aptuveni 100 000 eiro. “Dzirkstelei” to apstiprina novada domes Finanšu un ekonomikas nodaļas vadītāja Lienīte Reinsone.
Pedagogu algu pieaugums būs
Vajadzīgais finansējums pedagogu darba samaksas pieauguma nodrošināšanai pašvaldības budžetā 2018.gadam ir rasts, pamatā samazinot sagatavotajā budžeta projektā plānotos remontdarbus, kas nepasliktinās pašvaldības iestāžu funkciju izpildi – saka L.Reinsone. Viņa uzsver – Ministru kabineta noteikumi par to, ka ar 2018.gada 1.septembri pedagogu algas jāpalielina, paaugstinot zemāko darba algas likmi 680 eiro par slodzi uz 710 eiro, ir pieņemti nupat. Ņemot vērā, ka 2018.gada valsts budžets neparedz papildu finansējumu pedagogu darba samaksas paaugstināšanai, finanšu resursi pedagogu darba samaksas pieauguma nodrošināšanai jārod, efektivizējot izglītības procesu un piešķirot papildu finansējumu no pašvaldības budžeta. Gulbenes novada pašvaldības budžetā ir rasts vajadzīgais finansējums, lai šogad ar 1.septembri četrus mēnešus tiktu nodrošināts pedagogu darba samaksas pieaugums.
Protams, ka tā ir valdības nostāja šādā veidā piespiest pašvaldības pārskatīt savu izglītības iestāžu skaitu un optimizēt to; izglītības ministrs Kārlis Šadurskis skaidri ir licis to saprast – “Dzirkstelei” uzsver novada deputāts Valtis Krauklis. Pēc viņa domām, par šīm tēmām novada domei ir atklāti jārunā ar sabiedrību.
Februāris – pēdējais brīdis
Ja novada pašvaldība vēlas nākamajā mācību gadā optimizēt savu izglītības iestāžu skaitu, februāris ir pēdējais brīdis šādu kardinālu lēmumu pieņemšanai. Kā zināms, šāda veida lēmumi ir jāpieņem pusgadu iepriekš.
Pagājušajā trešdienā novada deputāti bija izbraukuši uz Druvienas sākumskolu, kur atklāti runāja par šīs izglītības iestādes iespējamo slēgšanu. “Skolas direktorei ir uzdots atklāti izrunāties ar skolēnu vecākiem. Un tad mēs atkal brauksim uz Druvienu,” saka V.Krauklis. Viņa uzskats – tas, kas notiek Druvienā, ir skolēnu vecāku un pedagogu mocīšana. “14 bērni lauku skolā!” V.Krauklis izsaucas.
“Skolā bija 18 skolēni. Bet zinu, ka skolēnu kustība notiek,” tā par Druvienas sākumskolas tagadējo situāciju “Dzirkstelei” saka novada domes Izglītības, kultūras un sporta nodaļas vadītājs Arnis Šķēls. Uz jautājumu, cik darbinieku ir šajā skolā, viņš atbild, ka tā vaicāt neesot korekti, jo jāņem vērā darbinieku likmes.
Deputāts Andis Caunītis “Dzirkstelei” saka, ka pieņemt lēmumu par Druvienas sākumskolas slēgšanu droši vien vajadzēs, “jo tur ir divas pamatproblēmas – pie tik maza skolēnu skaita un mazām darba slodzēm pedagogiem nav iespējas neko nopelnīt, bet bērniem jāmācās apvienotajās klasēs un ir maz iespēju ārpusstundu interešu izglītībai”.
