Decembrī aprit desmit gadi, kopš pieņemts likums “Par Latvijas arhīviem”. Par darbu šajā laikā pateicību saņēma Alūksnes zonālā valsts arhīva direktore Solvita Jermacāne.
Decembrī aprit desmit gadi, kopš pieņemts likums “Par Latvijas arhīviem”. Par darbu šajā laikā pateicību saņēma Alūksnes zonālā valsts arhīva direktore Solvita Jermacāne. Zonālais arhīvs apkalpo Alūksnes, Gulbenes un Balvu rajona iestādes, uzņēmumus un iedzīvotājus.
“Tas bija atmodas un pārejas laiks. Bija jāsavāc un jāsaglabā partijas organizāciju, kolektīvo saimniecību likvidācijas un privatizācijas dokumenti. Tagad tie ir nepieciešami, lai pierādītu darba stāžu vai kārtotu īpašuma lietas,” laikrakstam stāsta S.Jermacāne.
Viņa atceras, cik organizatoriski un fiziski smags bija arhīvistu darbs. Ir bijuši kolhozi, kas likvidēti trīs kopsapulcēs. “Parasti trūkst dokumentu par kolhoza īpašumu privatizāciju. Cilvēki, kas par pajām iegādājušies traktoru vai šķūni, nevar atrast arhīvā dokumentus, jo tādu nav bijis vai arī nav nodoti arhīvā,” secina S.Jermacāne.
Alūksnes zonālais valsts arhīvs piecus gadus atrodas pilsētas nomalē, jo iepriekšējā ēkā nebija vietas tik daudz dokumentiem. “Mums glabāšanā ir apmēram pusmiljons vienību. Pēdējos gados uzlabojas tehniskais nodrošinājums. Visi dati ir ievadīti kompjūterā. Tāpēc varam klientus ātri apkalpot, un darbs ir vieglāks,” norāda S.Jermacāne. Valmierā tiek veidots Vidzemes reģiona arhīvu darbinieku mācību centrs. Nebūs jābrauc uz Rīgu, lai apgūtu jauno arhīvu darbā.
Arhīva darbinieki domā par dokumentu izmantošanas popularizāciju. “Bez vajadzības neviens uz arhīvu neiet, taču interesentiem ir iespēja iepazīties ar visiem dokumentiem. Ir bijušas izstādes. Iespējams, ka jaunajā gadā izdosim bukletu,” akcentē S.Jermacāne. Janvārī būs barikāžu laika atcere. Vienīgi Tautas frontes Alūksnes pilsētas nodaļa ir nodevusi arhīvam nedaudz dokumentu. “Žēl, ka nav saglabātas dokumentālas liecības,” atzīst zonālā arhīva direktore.
