Šobrīd, kamēr dažādu kaislību vīta notiek Latvijas jaunās valdības personāliju apspriešana, portfeļu un amata krēslu mainīšana, iepriekšējie ministri turpina strādāt, arī zemkopības ministrs Atis Slakteris.
Šobrīd, kamēr dažādu kaislību vīta notiek Latvijas jaunās valdības personāliju apspriešana, portfeļu un amata krēslu mainīšana, iepriekšējie ministri turpina strādāt, arī zemkopības ministrs Atis Slakteris.
“Uzskatu, ka valsts, kurā primārais ir zemnieks, ir palikusi viņam parādā un ir jādara viss, lai šo parādu atlīdzinātu. Jāsaprot, ka zemnieki ir viena no tautas visprātīgākajām daļām un laiks, kad latvieši rietumnieku priekšā noņēma cepuri, ir beidzies,” uzskata pašreizējais zemkopības ministrs Atis Slakteris.
Ir nepieciešama nauda
Ministrs akcentē Lauku attīstības fonda izveidi un tā darbību, uzsverot, ka šobrīd lauksaimniekiem paredzētie finanšu resursi ir lielāki nekā jebkad. Viņš pierāda šo faktu ar konkrētiem piemēriem – valsts subsīdijām, līdzekļiem, kas atvēlēti nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības attīstībai laukos, dabas kaitējumu kompensējumu un citiem.
A.Slakteris uzskata, ka ir jādara viss, lai no laukiem uz pilsētām aizplūstu mazāk cilvēku, bet tas ir iespējams tad, ja lauki saņem nepieciešamo finansējuma apjomu. Dažādiem projektiem šāgada budžetā bijuši atvēlēti 100 000 latu.
“Ja vēlamies, lai Latvijas lauki atdzimtu, par to kādam ir jāmaksā. Arī lielajās pilsētās visi neradīs darbu. Tāpēc nav pareizi tās pārvērst tikai par guļamvagoniem, kamēr laukos mājām nav iemītnieku. Tomēr, ja kāds zemnieks ir nolēmis izputēt un doties uz pilsētu, mēs nedrīkstam šo procesu traucēt, bet ir jāsaprot, ka lauksaimniecība ir bizness, bet biznesā jāprot būt haizivij,” uzskata A.Slakteris.
Jāiegūst tirgus spēks
Sabiedrībā valda skeptiska attieksme pret kooperācijas nozīmi lauksaimniecībā, lai gan tās jēga ir tirgus spēka iegūšana. “Lai zemnieks iekarotu tirgus nišu, izšķirošais ir kvalitāte, lai gan ir situācijas, kad viņam iespējams nopelnīt nevis ar kvalitāti, bet ar prasmi pielietot smadzenes,” ir pārliecināts ministrs. Viņš iedrošina zemniekus neatteikties un nesašaurināt lauksaimniecības produkcijas ražošanas apjomu, jo Latvijā un ārpus tās ir tirgus iespējas.
“Tirgotāji kļūst aizvien lielāki. Viņi ir gatavi realizēt Latvijas laukos iegūto produkciju, bet pietiekamā apjomā tai jābūt katru dienu. Jāņem vērā, ka lielveikali, kas savstarpēji veido cenu dempingu, nav labdarības iestāde zemniekiem, jo spēlējas ar cenu atlaidēm,” saka A.Slakteris.
Risina mūžīgo strīdu
Zemnieki ir ieinteresēti saņemt valsts subsīdijas par katru lauksaimniecības kultūru. Arī par kultivētajām ganībām un zālājiem.
“No tā, cik kabatās ieliek naudu, tās daudzums nemainās. Galvenais – lai naudas būtu vairāk. Ja zemnieks nodarbojas ar piena lopkopību, tad tiešajam atbalsta maksājumam jābūt par katru govi, vienalga, tā ganās kultivētās vai nekultivētās platībās. Viņš ir tas, kas nolemj, par ko vēlas saņemt subsīdijas. Neviens ministrijas ierēdnis nevar norādīt saimniekiem, kā saimniekot. Tāpēc jau ir mūžīgais strīds starp valsti un zemnieku par to, kas saimniecībā ir galvenais,” uzskata ministrs.
Esam vajadzīgi Eiropai
Joprojām ir dažādi viedokļi par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. A.Slakteris ir pārliecināts, ka lauku cilvēki, īpaši zemnieki, ir konservatīvākā un prātīgākā sabiedrības daļa, tāpēc pieņems pārdomātu lēmumu.
“Šobrīd runa nav tikai par naudu, bet par attieksmi. Mums jāsaprot, ka neesam otršķirīga valsts, tāpēc esam Eiropai vajadzīgi,” saka A.Slakteris, būdams pārliecināts, ka brīnumus zemniekiem gaidīt nevajag.
