Skolā mācības ir beigušās. Skolēniem sākušās vasaras brīvdienas, kas, manuprāt, ir domātas ne tikai lai atpūstos, bet arī apgūtu kādu turpmākajā dzīvē noderīgu darbu. Mana ģimene dzīvo un strādā laukos. Mums ir pašiem sava saimniecība, tāpēc visi bērni jau kopš mazotnes tika pieradināti pie dažādiem lauku darbiem. Man ir prieks, ka tagad mani bērni pie darba ir pieradinājuši arī savus. Es uzskatu, ka vecākiem ir jāradina bērni pie darba, lai vēlāk, viņiem izejot pašiem savā dzīvē, nebūtu tā, ka viens otrs puisis neprot pat āmuru noturēt rokās un sienā naglu iesist. Ja ļaujam bērniem vasaras brīvlaiku pavadīt dīkā, tad mēs bērnus izlaižam. Viņi nebūs raduši pie darba un arī pieauguši nelabprāt to darīs. Ja vēl, bērnam augot, blakām viņam nav tie labākie draugi, tad jau pusaudža vecumā puisis vai meitene var aiziet ne par to labāko ceļu. Mums taču jau tagad pietiek cietumu, kas visi ir pilni ar cilvēkiem, kuri nav raduši strādāt un maizi pelnīt godīgā veidā. Ir jāliek mācīties un strādāt, lai vēlāk jaunietis prastu sevi uzturēt. Tagad norāda, ka jāievēro dažādi drošības noteikumi un tamlīdzīgi, bet mēs visi strādājām savā bērnībā. Ne kaplis bija par smagu, ne grābeklim kāts par garu. Tagad ir izveidojusies tāda situācija, ka tie, kas savulaik nav radināti pie darba, skrien tikai uz pagastu pēc pabalsta. Viņi pat nezāli neprot un negrib izraut savā dārzā, protams, ja vispār ir dārzs. Cilvēkam ir jādomā pašam ar savu galvu, kā sevi nodrošināt, nevis nepārtraukti viss jāprasa tikai no valsts. Valsts taču nav nekāda labdarības iestāde! Var jau norādīt, ka laukos visi dzīvo citādāk, bet arī pilsētnieki var iekopt nelielu dārzu. Ja dārza nav, manuprāt, ir iespējams rast kādu nodarbošanos, piemēram, veikali varētu ņemt talkā skolēnus kaut vai preces saiņot un kārtot. Darbs bērnam nav jāuzspiež ar varu, bet, aicinot palīgā. Protams, ka bērns ar prieku atnāks palīgā. Var piedāvāt paveikt kādu darbu un par to apsolīt, piemēram, saldējumu. Ar piespiešanu neko panākt neizdosies. Ir jāprot ieinteresēt. Bērnam ir jāzina, ko nozīmē praktisks darbs arī mājās. Nevar bērnus tikai nemitīgi lutināt, ļaujot viņiem veidoties par siltumnīcas augiem.
Uzskatu, ka arī dažādās vasaras nometnes skolas vecuma bērniem ir labas. Tajās bērni daudz ko iemācās. Arī nometnes ir uzskatāmas par bērnu nodarbināšanas un jaunu prasmju apguves iespējām.
Pēc to apmeklēšanas ne viens vien bērns atklāj savu talantu, kuru attīsta arī tālākajā dzīvē.
Saprotu, ka daudzi uzņēmumi šodien baidās pa vasaru pieņemt darbā skolēnus. Tas ir saistīts ne tikai ar atbildību, bet arī ar nodokļu sistēmu, kāda ir mūsu valstī. Manuprāt, vajadzētu nevis baidīties, bet veicināt šīs darba iespējas. Esmu papētījusi, kāda kārtība ir Igaunijā, kur nodokļos jāmaksā salīdzinoši mazākas summas nekā Latvijā.
