Ziemeļaustrumu reģionālā lauksaimniecības pārvaldes speciālisti uzsākuši aktīvu darbu pie valsts subsīdiju izlietošanas lauksaimniecības attīstībai 2001.gadā nolikuma izpētes un noteikumu skaidrošanas zemniekiem.
Ziemeļaustrumu reģionālā lauksaimniecības pārvaldes speciālisti uzsākuši aktīvu darbu pie valsts subsīdiju izlietošanas lauksaimniecības attīstībai 2001.gadā nolikuma izpētes un noteikumu skaidrošanas zemniekiem.
“Pamatojoties uz Lauksaimniecības likumu un Ministru kabineta protokolu “Par Lauksaimniecības subsīdiju valsts programmu 2001.gadam” un lai veicinātu Latvijā ražotās lauksaimniecības produkcijas konkurētspēju iekšējā un ārējā tirgū, ir apstiprināta 20 880 tūkstošu latu valsts subsīdiju sadale,” stāsta Ziemeļaustrumu reģionālās lauksaimniecības pārvaldes Atbalsta daļas vadītāja Ināra Lesiņa.
Var pretendēt uz valsts atbalstu
Noteikts, ka subsīdijas tiesīga saņemt persona, kas reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā un kam uz pirmā subsīdiju pieteikuma iesniegšanas brīdi nav nodokļu parādu, kā arī veic likumdošanai atbilstošu grāmatvedības uzskaiti un ir ieguvusi vismaz pirmā kvalifikācijas līmeņa lauksaimniecisko izglītību. Arī saimniecībai piederošiem mājlopiem un ganāmpulkam jābūt reģistrētam un atjaunotai informācijai par to. Subsīdiju saņemšanas pretendentiem jāuztur arī meliorācijas sistēmas saskaņā ar likumu “Par meliorāciju”, bet īpašumā esošais uzņēmums nav izsludināts par maksātnespējīgu.
Līdz 2001.gada 31.martam Lauku atbalsta dienestam jāiesniedz vajadzīgā informācija par saimniecību, kas vēlas saņemt subsīdijas kādā nozarē.
Bez pievienotās vērtības nodokļa
Reģionālās lauksaimniecības pārvaldes speciālisti atgādina, ka valsts subsīdijas aprēķina un izmaksā bez pievienotās vērtības nodokļa, ja likumā nav noteikta cita kārtība. Subsīdijas var saņemt pēc tam, kad ar Lauku atbalsta dienestu noslēgti līgumi, kuros paredzēta līgumslēdzēju pušu atbildība par subsīdiju izlietošanu. Ja zemnieks sniedzis neprecīzu vai maldinošu informāciju, kas neatbilst grāmatvedības uzskaitei, kā arī ir pārkāpis subsīdiju nosacījumus, viņš zaudē tiesības saņemt valsts subsīdijas trīs gadus, bet saņemtās viņam jāatmaksā trīs mēnešu laikā.
Lauksaimniecības zemes ielabošana
Subsīdijas, kas paredzētas šim mērķim, palīdzēs nodrošināt kultūraugu augšanai un attīstībai vajadzīgo augsnes mitruma režīmu, bet meliorācijas sistēmu rekonstrukcijas pasākumi nodrošinās konkurētspējīgas un kvalitatīvas produkcijas ražošanu. Maksimālais subsīdiju apjoms ir 80 procenti no meliorācijas sistēmu rekonstrukcijas būvdarbu izmaksām (līgumcena). Uz šo subsīdiju saņemšanu var pretendēt personas, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produkcijas ražošanu un kuru īpašumā vai lietošanā ir ne mazāk kā 10 hektāri lauksaimniecībā izmantojamās zemes, bet augļu un dārzeņu saimniecībās – vismaz trīs hektāri. Šajā nolikumā paredzētajiem pasākumiem piešķirto finansējumu sadala Lauku atbalsta dienests proporcionāli reģiona meliorētajai platībai.
Atbalsts slaucamo govju ganāmpulku īpašniekiem
Piensaimniecības attīstībā subsīdiju mērķis ir atbalstīt slaucamo govju īpašniekus, kuru ganāmpulks atrodas pārraudzībā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un kuri nodarbojas ar piena ražošanu, sekmējot augstražīgu ganāmpulku veidošanu. Subsīdijas 55 latu apmērā tiek piešķirtas govju ganāmpulku īpašniekiem par katru pārraudzībā esošu govi pēc tādas laktācijas slēgšanas, kas nav īsāka par 240 laktācijas dienām. Vērā ņemami noteikumi ir, ka pēc situācijas uz 2000.gada 1.oktobri ganāmpulkā ir bijušas ne mazāk kā piecas slaucamas govis, bet uz 2001.gada 1.jūliju ir ne mazāk kā septiņas slaucamas govis. Savukārt ganāmpulka izslaukums uz vidējo gada govi pārraudzībā nav mazāks par 3500 kilogramiem. Subsīdijas 100 latu apmērā tiek piešķirtas par katru no 600 labākajām augstvērtīgajām govīm. 30 latu apmērā subsīdijas piešķir par pārbaudes buļļu meitām pēc pirmās laktācijas slēgšanas. Visos ganāmpulkos jāprecizē govju skaits un izslaukums uz vidējo gada govi pārraudzībā pēc stāvokļa uz 2001.gada 1.jūliju.
Veidos piena ražotāju reģistru
Valsts atbalsts paredzēts arī informācijas sistēmas izstrādāšanai par pārstrādei iepirkto govs pienu. Šim mērķim paredzēti 40 000 latu, ko piešķirs Valsts ciltsdarba informācijas datu apstrādes centram piena ražotāju reģistra programmas darbības nodrošināšanai.
Palielinās kvalitatīvas liellopu gaļas īpatsvaru
Lai palielinātu pašražotās kvalitatīvās liellopu gaļas īpatsvaru tirgū un veicinātu liellopu gaļas ražošanas kā pastāvīgas nozares attīstību, subsīdijām paredzēti vairāk nekā septiņi simti tūkstošu latu. Reizi mēnesī subsīdijas maksā par atnesušos citu šķirņu zīdītājgovi, iespējams saņemt 40 latus, kā arī, ja ganāmpulkā ir vismaz 35 dažāda vecuma jaunlopi, subsīdijās izmaksā 60 latus. Valsts atbalsts paredzēts par realizētiem gaļas jaunlopiem, ja tie nokauti Valsts veterinārā dienesta uzraudzībā esošajās kautuvēs un to realizācijai izdota stingrās uzskaites pavadzīme.
Ja vaislas materiālu iegādājas ārzemēs
Subsīdijas paredzētas arī augstvērtīga vaislas materiāla iegādei dzīvnieku genofonda uzlabošanā, lai tādējādi sekmētu dzīvnieku produktīvo un reproduktīvo īpašību uzlabošanu. Šim mērķim valsts piešķīrusi 228 tūkstošus latu.
Paredz kompensāciju sējplatībai
Valsts subsīdiju trešais nolikums paredz atbalstu augkopības attīstībai. Paredzēti kompensācijas maksājumi par sējumu platību. To mērķis ir graudaugu, pākšaugu, eļļas augu, šķiedras linu, kartupeļu (izņemot cietes ražošanai paredzētos) un lauka dārzeņu audzētāju ražošanas ieņēmumu daļēja palielināšana. Minētās subsīdijas maksā par faktiski apsētajām platībām, ja sējplatība nav mazāka par trijiem hektāriem. Lauka dārzeņu platībai jābūt pieciem hektāriem. Ja ziemāju graudaugu un eļļas augu kopējā platība ir vismaz desmit hektāru, subsīdiju izmaksā desmit latu apmērā par hektāru jau martā – aprīlī, tāpēc laikā jāiesniedz pieteikumus subsīdiju saņemšanai.
Valsts atbalsts dārzeņu audzētājiem
Minēto subsīdiju mērķis ir veicināt segto platību racionālu izmantošanu, kā arī kompensēt enerģijas sadārdzinājumu segtajās platībās un nodrošināt iekšējā tirgus pieprasījumu pēc Latvijā audzētiem dārzeņiem. Subsīdijas maksā, ja segtā platība nav mazāka par 0,5 hektāriem, dārzeņus audzē ne mazāk kā 70 procentus no kopējā audzēšanas apjoma, ja šo platību izmantošanas laiks nav mazāks par septiņiem mēnešiem gadā. Lai saņemtu šo atbalstu, pretendents pirms ražošanas uzsākšanas, bet ne vēlāk kā līdz 1.martam Lauku atbalsta dienesta teritoriālajai struktūrvienībai iesniedz pieteikumu. Subsīdijas varēs saņemt tikai pēc 1.novembra, kad būs iegūta raža.
Mudina ierīkot ilggadīgos stādījumus
Lai lielāku īpatsvaru tirgū iegūtu Latvijā audzēti augļi un ogas, valsts šim mērķim paredzējusi atvēlēt 212 tūkstošus latu, ko izmaksās tiem stādījumu ierīkotājiem, kam vienas kultūras intensīva tipa stādījumu platība nav mazāka par vienu hektāru, bet dzērveņu stādījumu platība nav mazāka par 0,3 hektāriem. Ir dažādi šo subsīdiju apmēri.
Lauksaimniecībai – tehnisku modernizāciju
Racionālas un efektīvas ražošanas attīstībai, produkcijas ražošanas izmaksu samazinājumam, modernizētas un energoresursus taupošas ražošanas tehnoloģijas ieviešanai paredzēts subsidēt to tehniku, kas nav ražota Eiropas Savienības dalībvalstīs un kandidātvalstīs (izņemot Latviju). Uz minētajām subsīdijām var pretendēt juridiskas personas, kas 2000.gadā ir ieņēmušas vismaz 60 procentus no visu ieņēmumu kopapjoma naudā, bet vismaz 51 procents no pamatkapitāla pieder Latvijas Republikai, kā arī vienas iegādātās tehnikas vienības vai tās komplekta cena nav mazāka par 350 latiem. Pieteikums šīm subsīdijām jāiesniedz 30 dienu laikā pēc 2001.gadā veikto darījumu noformēšanas. Tehnikas iegādei 2001.gadam paredzētā kopsummu sadala proporcionāli starp Latvijas reģioniem atkarībā no lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības. Tās aprēķina 25 procentu apmērā no nolikumā noteiktajos pasākumos izlietoto līdzekļu summas, bet kopējais subsīdiju apjoms vienai personai nevar pārsniegt 10 000 latu.
Finansiāli atbalstīs vēl citas jomas
Valsts paredzējusi finansiālu atbalstu arī citām lauksaimniecības attīstību veicinošām jomām. Piemēram, cūkkopības, zirgkopības, aitkopības un kazkopības nozares attīstībai, kā arī zālāju šķirnes sēklas realizācijai, kartupeļu realizācijai cietes ražošanai, augkopības nozaru riska samazināšanai pret kailsalu, lietu, krusu, vētru, sējumu izmirkšanu un ilglaicīgu sausumu. Subsidēs arī zemnieku izglītošanu. Veicinās zivsaimniecības attīstību, atbalstīs bioloģisko lauksaimniecību un citu.
