Kopš maija ir spēkā vieni no pēdējiem grozījumiem likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”.
Kopš maija ir spēkā vieni no pēdējiem grozījumiem likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”.
To mērķis ir noteikt precīzu un visiem saprotamu dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas mehānismu. Dzīvokļu privatizāciju Latvijā veic par privatizācijas sertifikātiem, tāpēc Saeima neaprobežojas tikai ar izmaiņām dzīvojamo māju privatizācijas likumā. Tās būs arī citos privatizāciju reglamentējošos likumos.
Izmaiņu galvenā jēga ir noteikt privatizācijas sertifikātu lietošanas termiņu līdz 2005. gada beigām, bet atļaut arī izņēmuma gadījumus, kad sertifikātus varēs izmantot līdz 2006.gadam un turpmāk. Izņēmumus reglamentēs likums. Galvenais, ka ar 2006.gadu valsts un pašvaldību īpašumus pārdos valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā, tas nozīmē – par naudu.
Lai gan izmaiņas ir spēkā, attiecīgu izmaiņu vēl nav likumā “Par privatizācijas sertifikātiem”, tāpēc tie izmantojami līdz šā gada beigām.
Izsūtīs privatizācijas paziņojumus
Šobrīd noteikts, ka īrniekam un viņa ģimenes locekļiem ir tiesības iesniegt privatizācijas pieteikumu ne vēlāk kā līdz 2005.gada 31.decembrim. Ar 2006.gada 1.janvāri dzīvojamās mājas un tajās esošos objektus atsavinās Valsts un pašvaldības mantas atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā, izņemot dažus gadījumus. Piemēram: ja nav pabeigta kopīpašuma sadale starp valsti vai pašvaldību un privātīpašnieku; ja nav pabeigta dzīvojamās mājas izslēgšana no valsts vai pašvaldības uzņēmējsabiedrības pamatkapitāla; ja ir uzsākta un vēl nav pabeigta tiesvedība par dzīvojamās mājas īpašuma tiesībām. Starp izņēmumiem nav minēti gadījumi, kad privatizācijas komisija nav sagatavojusi un nodevusi dzīvojamo māju privatizācijai. Tas nozīmē, ka valsts aģentūrai “Mājokļu aģentūra”, kas veic valsts dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas funkcijas, privatizācijai vajadzēs nodot visas dzīvojamās mājas un īrniekiem līdz 2005.gada nogalei izsūtīt privatizācijas paziņojumu. Ja mājas privatizācija nav iespējama, arī tad “Mājokļu aģentūra” šo māju īrniekiem līdz 2004.gada 1.decembrim par to nosūtīs paziņojumu.
“Īrniekiem, kas šogad saņems šādu paziņojumu, gada laikā būs tiesības privatizācijas komisijā iesniegt privatizācijas ierosinājumu. Šis ierosinājums dzīvojamo māju privatizācijā ir jauns un salīdzināms ar “āķi lūpā”, jo piešķir tiesības privatizācijas pretendentam pabeigt privatizāciju, šim nolūkam izmantojot sertifikātus arī pēc 2006.gada 1.janvāra,” stāsta Gulbenes rajona pašvaldību un valsts privatizācijas komisijas vadītāja Valentīna Berģe.
Apsaimniekošanas maksu atdala no īres
Solis uz priekšu sperts privatizētās dzīvojamās mājas apsaimniekošanas maksas noteikšanas kārtībā. Līdz šim privatizētā daudzdzīvokļu mājā dzīvokļu īpašnieka maksājamā apsaimniekošanas maksa nevarēja būt lielāka par īres maksu, ko maksā šīs mājas īrnieki. Tagad apsaimniekošanas maksi noteiks Ministru kabineta noteikumi. Tas nozīmē, ka dzīvokļu īpašnieku un namu pārvaldnieku savstarpējās attiecības turpmāk reglamentēs. Tomēr dzīvokļu īpašniekiem privatizētā mājā ir tiesības sanākt kopā un pašiem lemt par visiem jautājumiem, arī par mēneša maksājamās apsaimniekošanas maksas lielumu.
Diemžēl dzīvokļu īpašnieku aktivitāte esot neliela ne tikai Gulbenes pilsētā un rajonā, bet arī Latvijā kopumā. Apmēram ceturto daļu privatizēto māju (ieskaitot viendzīvokļa un daudzdzīvokļu) pārvaldījumā pārņēmuši dzīvokļu īpašnieki. Vēl mazāk ir tādu daudzdzīvokļu māju, kurās īpašnieki paši ir noteikuši mēneša maksas lielumu.
“Pamazām dzīvokļu īpašniekos un namu pārvaldītājos rodas apziņa, ka saimnieks un visa noteicējs ir dzīvokļa īpašnieks, bet pārvaldniekam atvēlēti izpildītāja pienākumi. Īpaši nav jābaidās no namu pārvaldnieku patvaļas, nepamatoti palielinot apsaimniekošanas maksu, jo pārvaldnieki apzinās, ka, nepamatoti vai ievērojami palielinot apsaimniekošanas maksu, viņi riskē pazaudēt šīs mājas pārvaldīšanas tiesības,” uzskata V.Berģe.
Nosaka priekšrocības brīvo dzīvokļu izsolē
Ir noteikts, kam ir tiesības piedalīties brīvo dzīvokļu izsolēs. Tie ir denacionalizēto vai īpašniekam atdoto māju “vecie” īrnieki, kam noslēgts līgums līdz namīpašuma atdošanai, personas, pret kurām ir vērstas prasības tiesā par izlikšanu no dzīvokļa, ja īpašniekiem nav pienākuma izliktajām personām ierādīt citu dzīvojamo telpu.
Tik šaura izsoles pretendentu grupa noteikta tāpēc, ka līdzšinējās brīvo dzīvokļu izsoles liecina – gandrīz visus izsolāmos dzīvokļus nopērk mākleri. Lai viņu rīcību samazinātu, ierobežojumi noteikti arī saistībā ar tālāku dzīvokļa atsavināšanu tam, kas to iegādājies.
Neprivatizētu daudzdzīvokļu māju nav daudz, tāpēc izmaiņas, kas ļauj turpmāk pašvaldībām pieņemt lēmumus par atsevišķu dzīvojamo māju, kurās nav paātrināti privatizētu dzīvokļu, nenodošanu privatizācijai, nebūs aktuālas.
Attieksme nemainās
Valsts attieksme nav mainījusies darbībās ar neprivatizētiem dzīvokļiem. Tas nozīmē, ka arī turpmāk izīrēta un neprivatizēta pašvaldības vai valsts dzīvokļa tālāka atsavināšana citām personām ir iespējama tikai ar īrnieka vai viņa pilngadīgo ģimenes locekļu rakstveida piekrišanu.
Pāris gadu dzīvojamo māju privatizācijas likumā iekļautas normas, kas dod iespēju privatizēto māju dzīvokļu īpašniekiem iegūt īpašumā arī mājai piesaistītos zemesgabalus, ja mājas privatizācijas laikā zemes privatizācijai bijuši ierobežojumi, tāpēc privatizētas tikai ēkas un būves uz zemes.
Pierādījies, ka esošā zemes privatizācijas kārtība nav rezultatīva, tāpēc sagatavoti priekšlikumi, kādā veidā varētu veicināt dzīvokļu īpašnieku interesi iegūt īpašumā zem privatizētajām mājām esošos valstij vai pašvaldībām piederošos zemes gabalus. Piemēram, zemi īpašumā nodod bez atlīdzības, tas ir, nemaksājot par to ar sertifikātiem, bet izdevumus par zemes gabala noteikšanu, iemērīšanu un reģistrāciju zemesgrāmatā maksā dzīvokļu īpašnieki.
Arī privatizācijas komisijas lēmuma pieņemšanai par zemesgabala nodošanu īpašumā vairs nav vajadzīga visu dzīvojamās mājas privatizēto objektu īpašnieku rakstveida piekrišana.
Turpinās sāktās aktivitātes
“Mājokļu aģentūra” turpinās noteikumu par dzīvojamo māju pārvaldnieku kompetences kritērijiem, pārvaldnieka sertificēšanu un apmācības sagatavošanu. Turpināsies darbs pie namu pārvaldnieku izglītības programmu paraugu izstrādes namu pārvaldīšanā un apsaimniekošanā . Par galveno uzskatāms tas, ka valsts ir vēlreiz devusi iespēju pabeigt līdz galam dzīvokļu privatizācijas procesu, tam nosakot galējo termiņu – 2005.gada 31.decembris. Cerēt, ka šo termiņu vēl varētu pagarināt, nav pamata, jo likumos iestrādāts mehānisms, kā veikt privatizāciju šobrīd vēl nerealizējamos gadījumos. Darba pietiks arī Gulbenes rajona pašvaldību un valsts privatizācijas komisijai.
