Līgo pagasta zemnieku saimniecības “Vanagi” saimnieki Ņina un Vladimirs Mavrini par zemniekiem kļuva 1989.gadā, kad, atsakoties no dzīves Rīgā, iegādājās lauku māju tālu ne tikai no Rīgas, bet arī rajona centra.
Līgo pagasta zemnieku saimniecības “Vanagi” saimnieki Ņina un Vladimirs Mavrini par zemniekiem kļuva 1989.gadā, kad, atsakoties no dzīves Rīgā, iegādājās lauku māju tālu ne tikai no Rīgas, bet arī rajona centra.
Vietējie pagasta iedzīvotāji sākumā abus uzlūkojuši ar izbrīnu, savstarpējās sarunās izmetot pa kādam šaubu pilnam teikumam, sak, ko pilsētnieki saprot no labības audzēšanas un govīm. Tomēr 15 gadu laikā jaunatnācēji pierādījuši, ka viņi ne tikai spēj un prot, bet galvenais – neatlaidīgi vēlas saimniekot. Par to liecina lauksaimniecībā izmantojamā platība, kas kopā ar nomātajām platībām ir 258 hektāri, 39 slaucamas govis un jaunlopi.
Kamēr Vladimirs steidz novērst tehnisku vainu, kas radusies mēslu transportierī, Ņina iepazīstina ar jau paveikto un nākotnes plāniem.
“Mana pamatprofesija ir medicīnas māsa. Rīgā iestājāmies dzīvokļu rindā, lai kā jaunie speciālisti saņemtu mājokli. Pagāja pieci gadi, mūs par jaunajiem speciālistiem vairs neuzskatīja, bet sākotnējais kārtas numurs no 36. bija pavirzījies nevis uz priekšu, bet par 100 atpakaļ. Sākām interesēties par tādas lauku mājas pirkšanu, kam pietiktu naudas. Par “Vanagu” mājas pārdošanu nejauši izlasījām sludinājumā. Jau pirmajā reizē mūs piesaistīja aleja, kas veda uz to, pakalns un koki,” stāsta Ņina. 1992.gadā reģistrēta zemnieku saimniecība. Tas darīts ar apdomu, lai varētu izmantot zemnieku saimniecībām noteiktās privilēģijas, piemēram, saņemt 100 kubikmetrus kokmateriālu šķūņa celtniecībai.
Sākumā – viena govs un vecs traktors
Pirmo piena devēju saimnieki nopirkuši no vietējā pagasta iedzīvotāja, tad sapratuši, ka ar to ir par maz, un, kļūstot par zemniekiem, jau bijuši četru govju īpašnieki. Pamazām ganāmpulks skaitliski palielināts līdz 30 liellopiem. Radusies nepieciešamība iegādāties lauksaimniecības tehniku, izmantojot SAPARD naudu, jo saimniecībā bijis tikai viens nolietojies “T – 70” traktors. Tehnikas parks papildināts ar jauniem traktoriem, sējmašīnu, maiņvērsējarklu, zāles smalcinātāju un hidromanipulatoru.
“Sagādājām tehniku, bet sapratām, ka apkārtējie ļaudis nav tik bagāti, lai mēs viņiem par pienācīgu cenu sniegtu lauksaimniecības tehnikas pakalpojumus. Daudz naudas bijām maksājuši par tehniku, tāpēc vajadzēja domāt, kā to noslogot. Netālu atradās kādreizējais kolhoza liellopu komplekss “Upenieki”. No tā nekas daudz pāri nebija palicis – četras sienas un jumts. Vienam korpusam kāds bija pasteidzies noņemt arī to. Lai atjaunotu kompleksu, gatavojām vēl vienu SAPARD projektu. Tas ļāva iegādāties slaukšanas iekārtu, piena vadu un baseinu, mēslu transportieri, ierīkot govīm stāvvietas un barības dalītāju. Tagad mums novietnē ir 39 slaucamas govis, bet kopumā – 82 liellopi,” stāsta Ņina. Fermā strādā divi strādnieki. Pienu realizē akciju sabiedrībai “Cesvaines piens”, regulāri saņemot par to atlīdzību, kas vienmēr varētu būt lielāka. Vasaras mēnešos dienā nodotas 500 tonnas piena, bet ziemā – 250.
Naudu izlieto attīstībai
No kopējās lauksaimniecības zemes platības graudaugiem – kviešiem, miežiem un auzām – atvēlēti 115, rapsim – 36 hektāri. Ņina norūpējusies, ka šogad esot paspējuši apart salīdzinoši mazākas platības nekā pērn. Lietainais laiks traucējis arī labības pļaujai. Rapsi saimnieki realizējuši firmai “Kesko Agro”, bet graudus izmantojot lopbarībā. Lai dzīvnieku ēdienkarte ziemā būtu pilnīga, ir ieliktas trīs skābbarības bedres un sagatavoti vairāk nekā 500 ruloni. “Arvien vairāk jūtamies kā saimnieki, jo nevajag gaidīt kaimiņu palīdzību. Ja nebūtu Vācijā ražotā zāles pļāvēja un rulonpreses, klātos grūtāk,” secina saimniece. Ar ievērojamu peļņu viņa nelielās, jo pēdējā SAPARD projekta noteikumi nosaka, ka saimniecībā jābūt 100 slaucamām govīm. Tiklīdz vasarā, kas ir lielākais piena laiks, saimniecības bankas kontā ieskaitīts vairāk naudas, par to iegādātas govis. Tās vestas pat no Rīgas rajona, nolūkotas arī pie vietējiem jaunlopu saimniekiem. Nesen, maksājot par vienu slaucamu govi 200 latus, mājās pārveduši vēl 15 ragaines. Ņina spriež, ka vienai ar tik lielu ganāmpulku netikt galā, tāpēc būs vajadzīga slaucēja, jo paralēli rosībai zemnieku saimniecībā, viņa septiņas reizes mēnesī dodas diennakts dežūrā uz Tirzas pagasta sociālās un veselības aprūpes namu “Doktorāts”.
Nemitīgi paplašina zināšanas
Ņina šobrīd mācās sociālā aprūpētāja kursos un šinīs dienās kārtos eksāmenu. Pirms tam viņa Siguldā beigusi mākslīgās apsēklotājas kursus. Regulāri piedalās arī dažādos lauksaimniecības semināros. “Nākotnē domājam pievērsties bioloģiskajai lauksaimniecībai, lai ražotu ekoloģiski tīru produkciju, tāpēc pieteicāmies uz kursiem. Arī ES prasības liek mācīties un apgūt daudz ko jaunu,” saka Ņina. Viņa uzskata, ka Latvijā dažkārt lauksaimniekiem izvirzītās prasības ir pārāk drakoniskas.
“Kompleksā esam ierīkojuši Eiropas standartam atbilstošu mēslu krātuvi, tā dēvētās piena mājas remontam iegādājāmies pat speciālas sertificētas pārtikas krāsas un tamlīdzīgi. Mēs pakāpeniski varam rīkoties atbilstoši instrukcijām, modernizējot ražošanu, tomēr kā uz burvju mājiena nevaram līdz nepazīšanai izmainīt padomju gados celto liellopu novietni. Ceram, ka, izmantojot īpaši atbalstāmā pagasta statusu, kā arī startējot uz Eiropas struktūrfondu naudu, izdosies atjaunot vēl vienu korpusu, kurā izvietot vismaz 150 teļus.” “Vanagu” saimniece secina, ka prasības lauksaimniekiem pieaug straujāk nekā iespējas.
***
Fakti
– Zemnieku saimniecība “Vanagi” atrodas Līgo pagastā.
– Oficiāli reģistrēta 1992.gadā.
– Lauksaimniecībā izmantojamā platība kopā ar nomas zemi – 256 hektāri.
– Graudaugus audzē 125 hektāros, rapsi – 36 hektāru platībā.
– Šobrīd kopumā aprūpē 82 liellopus. No tiem – 39 slaucamās govis. Ganāmpulku cer palielināt līdz 100 slaucamām govīm.
