Vairākums ziemāju sējumu sadīga laikā no septembra vidus līdz oktobra sākumam neparedzēti sauso laika apstākļu dēļ. Drīz vien beidzās veģetācija, un ziemāji pārziemošanu uzsāka necerojuši.
Vairākums ziemāju sējumu sadīga laikā no septembra vidus līdz oktobra sākumam neparedzēti sauso laika apstākļu dēļ. Drīz vien beidzās veģetācija, un ziemāji pārziemošanu uzsāka necerojuši.
Sausuma ietekmē netika nodrošināts vajadzīgais fosfora daudzums sakņu sistēmas izveidei, tāpēc septembrī sētajiem graudaugiem un īpaši intensīvajām graudu šķirnēm, izveidojās neliela sakņu sistēma, kas ir noteicošais faktors pārziemošanai.
Sniegs ir pilnībā nokusis, un graudkopji var izdarīt pirmo vizuālo ziemāju graudaugu novērtējumu. Pārbaudītajos laukos pirmās divas lapas ir cietušas no apsalšanas un lielākajai daļai no pārbaudītajām platībām, sevišķi atkārtotos graudaugu sējumos, ir liela lapu pelēkplankumainības izplatība un attīstība. Sniega pelējums ir tikai to lauku malās, kur graudaugi sasnieguši cerošanas sākumu, bet tas rajonā ir dažās vietās. Trešā lapa un jaunais dzinums ir saglabājušies veseli, tāpēc var uzskatīt, ka augi ir pārziemojuši un gatavi turpināt lapošanu.
Atsevišķās zemnieku saimniecībās ziemāju sējumos ir ievērojami palielināta sakņu puves izplatība ar lielu skaitu bojā gājušu augu. Tomēr, pirms pieņemt lēmumu par lauka pārsēšanu vai fungicīdu lietošanu pret sakņu puvi cerošanas laikā, ieteicams konsultēties pie augu aizsardzības speciālistiem. Kodnes un fungicīdi pasargā augus tikai no diviem vai trijiem sakņu puves ierosinātājiem, tāpēc ne vienmēr ir pozitīvi rezultāti. Slimību izplatībā jāņem vērā arī audzētās šķirnes īpatnības.
Aprīlī parasti vairākas nedēļas siltās temperatūra mainās ar auksto un notiek sakņu izcilāšana. Visbīstamāk tas ir vēlu sētiem un tikko dīgušiem ziemājiem, kuru īsās saknītes tiks izspiestas augsnes virspusē, izraisot to bojāeju.
Vēla pavasara apstākļos ziemāji maz ceros un no lapošanas fāzes pāries stiebrošanas fāzē – sevišķi izteikti tām intensīvajām šķirnēm, kurām ir izveidojusies sekla sakņu sistēma. Šādos apstākļos svarīgs būs pirmais slāpekļa papildmēslojums. Tāpēc, lai neveidotos izretināti un ļoti vāji cerojuši ziemāju sējumi, augkopības speciālisti iesaka vēla pavasara gadījumā pirmo slāpekļa devu līdz divām trešdaļām no kopējās plānotās slāpekļa mēslojuma devas. Otrs sakņu sistēmas augšanu veicinošs pasākums būtu retardantu jeb augšanas regulatoru lietošana cerošanas laikā ar ievērojami samazinātām preparātu devām. Vienlaikus palielināsies graudaugu veldres izturība.
Stiebrošanas fāzes sākumā ziemas kviešiem ir vēlama otra papildmēslojuma deva. Arī par herbicīdu lietošanu ir jādomā laikus, jo graudaugiem, strauji pārejot no lapošanas fāzes stiebrošanā, to var nokavēt.
