Gulbenes dzimtsarakstu nodaļā ar vēlmi mainīt vārdu vai uzvārdu vēršas maz cilvēku, jo par to ir jāmaksā.
Gulbenes dzimtsarakstu nodaļā ar vēlmi mainīt vārdu vai uzvārdu vēršas maz cilvēku, jo par to ir jāmaksā. Likumdošana nosaka, ka cilvēks var mainīt vārdu vai uzvārdu, ja viņš ar to ir neapmierināts.
“Pie mums uzvārda vai vārda maiņa nav populāra. Šogad ir bijis viens vai divi gadījumi, kad tas darīts, bet ir bijuši gadi, kad nav reģistrēts neviens šāds gadījums,” stāsta Gulbenes dzimtsarakstu nodaļas galvenā speciāliste Jolanta Kore.
Ja Latvijā viens no galvenajiem iemesliem uzvārda maiņai ir tā neatbilstība cilvēka pilsonībai – cilvēkam ir krievisks uzvārds, bet viņš ir Latvijas pilsonis, tad Gulbenē šādu gadījumu nav. J.Kore stāsta, ka arī pēc laulībām jaunā sieva galvenokārt izvēloties vīra uzvārdu. “Ir gadījumi, ka vīram ir krievisks uzvārds un viņš pēc laulībām izvēlas sievas latvisko. Ir arī tā, ka sieva pēc kāzām patur gan līdzšinējo, gan vīra uzvārdu,” stāsta galvenā speciāliste. Dažkārt sievietes maina uzvārdu pēc laulības šķiršanas, pieņemot meitas uzvārdu. Bērni bieži vien izvēloties audžutēva uzvārdu.
“Ja bērns grib pieņemt, piemēram, audžutēva uzvārdu, to var mainīt, viņam sasniedzot 16 gadu vecumu, bet ir vajadzīga abu vecāku piekrišana. Bez tās var iztikt, ja sasniegti 18 gadi,” skaidro J.Kore.
Konstatēti gadījumi, ka vārda vai uzvārda rakstība ir mainījusies dzīves laikā, tāpēc cilvēki vēršas dzimtsarakstu nodaļā, lai mainītu laboto uzvārdu pret sākotnējo.
Samazinājusies arī reto vārdu izvēle bērniem. Piemēram, šogad vecāki meitenēm vairāk izraudzījušies vārdus Linda, Laura, Evelīna un citus.
“Ja deviņdesmito gadu sākumā tikai pilsētas dzimtsarakstu nodaļā reģistrējām apmēram 170 bērnu, tad tagad skaits ir samazinājies līdz sešdesmit mazuļiem, tāpēc arī grūti noteikt, kāds vārds ir populārākais,” saka nodaļas speciāliste. Lai gan Gulbenē vecāki bērniem neizraugās dīvainus vārdus, tomēr Latvijā kopumā varētu būt cilvēki, kas vērsīsies dzimtsarakstu nodaļā ar lūgumu mainīt vārdu. Piemēram, piecu gadu laikā reģistrēti bērniem dotie vārdi: Vālodze, Etenija, Lūvrika, bet zēniem – Mušegs, Sabiers, Žuniors, Anis, Kvojs un citi.
Fakti
Latvijā tikai novembrī pieci mainījuši vārdus, bet 67 – uzvārdus. Visvairāk to dara sievietes.
Kopumā dzimtsarakstu nodaļās ar vēlmi mainīt vārdu un uzvārdu vērsušies 467 cilvēki. No tiem 391 persona vēlējās mainīt uzvārdu, 62 – vārdus. 14 cilvēki vēlējušies mainīt gan vārdu, gan uzvārdu.
