Ivars Strautiņš
Brīdis klusuma
Brīdis klusuma nav iedegt sveci
vienu,
labo aizgājēju reizēm pieminot.
Tā ir laime sevī atmodināt Dievu
un par dzīvi abiem kopā paklusēt.
Brīdis klusuma ir kopā saplūšana
ar pirmo kliedzienu un vaidu
pēdējo,
trauksmes sekundes pirms mājās
atgriešanās,
prieka asaras, pirms apskaut
savējos.
Brīdis klusuma ir tevis satikšana,
tas ir neaprakstāms iemīlētiesprieks.
Tā ir gluži kā no pelniem
atdzimšana.
Tas ir baltums, kas ir baltāks vēl
kā sniegs.
Iveta Krūmiņa
* * *
Vēl nezinu, vai šovakar
tevi gaidīšu ļoti,
bet domas būs puspavērtas,
uz krampīša,
un durvis tur nečīkstēs
nu itin nemaz.
Vēl nezinu, vai pēc tevis
ilgošos ļoti,
bet sirds uz pirkstgaliem
zagsies pie vēdlodziņa,
lai dotu tev ziņu,
ka šovakar gaidīšu.
Ļoti.
Monta gāgane (10.kl.)
Smilšukaste
Es esmu smilšu kastē,
ieķērusies kaķa astē,
kurš arī ir smilšu kastē.
Man ir oranžs spainītis un lāpsta
un trakais kaķis, kas mākoņus
grābsta.
Es ceļu pilis, kur dzīvo princeses,
un ēdu kaimiņu dārza zemenes.
Debesis zilas un smiltis ir siltas.
Sajūta tāda, ka spēlējos miltos.
Un tur es jūtos tik labi!
Ar lāpstu, kaķi un spaini ar krabi!
Ilva Laiviniece, Jaungulbenes arodvidusskola
Tik daudz
Tik daudz labu vārdu,
ko pasacīt var tik klusi.
Tik daudz siltu atmiņu,
kas rudeņiem cauri
lej savu gaismu
pār pasauli manu.
Varavīksnē ierakstīt
katru acu skatienu,
katru siltu smaidu.
Atcerēties katru lapu,
kas sveicienus tavā ceļā
no gadu tālēm māj.
No rudens dienas
vēju virpulī kā miegā
celt savu pili –
no atmiņu drumstalām,
kad lapas ātri
vējiem līdzi krīt.
Ilma Melne, Galgauskas pamatskola (9.kl.)
* * *
Pasaki vārdu “piedod” tad kaut
kas mainīsies…
Kaut kas mainīsies. Tas aiznesīs tevi tuvāk pie sevis –
un tu visu sapratīsi.
Cik bieži tu saki šo vārdu “piedod”?
Un – kāpēc?
Rūta Dārzniece, Siltāju pamatskola (15 g.)
Vārdi mūs aiznes tuvāk pie sevis!
Mēs visi gribētu krāsainā pasaulē
dzīvot,
Kas vairāk prieku, ne naidu nes.
Krāsainu vārdus sadzirdēt,
Cik skaisti tie skan!
Izteiktu domu, gan labu, gan
mīļu,
Tu ietērp krāsainās drānās,
Un tad tavi vārdi sāk virpuļot
dejā
Kā mazas sniegpārslas sniegputenī.
Tie nolaižas uz pleciem
garāmgājējiem
Un izskan to ausīs kā skaista
dziesma.
Kaut pasaulē būtu daudz krāsainu
vārdu,
Kas nestu prieku katram no
mums!
Līga Kalniņa, Litenes pamatskola (9.kl.)
* * *
Simtā asara pār vaigu rit.
Ārā tumst nakts.
Tu nenāc pie manis šovakar
tāpat kā citugad.
Mans prāts saka: aizmirsti!
Sirds čukst: atceries!
Tāpēc vairs nezinu, ko īsti gribētu.
Varbūt reiz vārdi būs,
kas mani pie tevis aiznesīs.
Salvis Pajats, Rēveļu pamatskola (5.kl.)
* * *
Latviešu valoda mīļā
Atbalsti tu vienmēr
Tā ir tautas valoda
Vienota un stipra
Izteikti stipra
Es to zinu
Šo
Ugunīgumu mūsu sirdīs
Valoda valoda
Atjautīgā skaistā
Latvijā Latvijā
Otrā pasaules malā arī
Devīga un
Atbalstoša
Ričards Romanovs, Gulbenes Bērzu pamatskola (4.a kl.)
Mašīna un cilvēks
Es māku tēlot,
Slēpt un melot.
Es esmu cilvēks,
Ne bezjūtu mašīna.
Es esmu cilvēks.
Es eju, ne braucu,
Es elpoju svaigu gaisu.
Vairis Āre, Rēveļu pamatskola (4.kl)
Valoda
Valoda, valoda, valoda.
Kas ir valoda?
Vai tā ir valoda, kādā es runāju?
Vai ir tikai latviešu valoda?
Nē jau, valodu daudz:
ir latviešu, angļu un krievu,
ir arī dzīvniekiem sava valoda,
ir arī puķēm un kokiem valoda.
Ir ķermeņa valoda
un žestu valoda,
un mīmikas valoda.
To izmantojam visi mēs.
Un vēl daudz valodu uz pasaules,
tās visas varam mācīties.
Tad draugu pulciņš kuplāks būs
un citas zemes skatīt varēs.
Deivids Bedeicis, Rēveļu pamatskola (3.kl.)
Mana valoda
Mana valoda
skaista un mīļa.
Es to dziedu un lasu,
cienu un sargāju.
Man valodiņa mīļa
ikkatru brīdi.
Es cienu to, un tā man palīdz.
Mana valodiņa – vislabākā
un mīļākā pasaulē.
Kristers Lazda, Rēveļu pamatskola (3.kl.)
Mana valoda
Mana valoda
skanīga un skaista.
Es to mīlu un saudzēju.
Man viņa patīk.
Valodai ir liels spēks,
jo tā palīdz cilvēkiem
sazināties savā starpā.
Viņa man palīdz runāt, lasīt,
rakstīt, domāt
un izzināt pasauli.
Ilze Stonka, Gulbenes Bērzu pamatskola (1.b kl.)
* * *
Ir šonakt burvis staigājis pa āru?
Tā liekas man,
jo visi koki, krūmi, puķes
ir košās krāsās tērpušies.
Bet māmiņa man saka tā:
„Ir ciemos rudens atnācis!”
Jā, savādi tas šķiet nu gan, –
kā rudens viens ir paspējis
it visu āru koši izkrāsot?
Diāna Antipova, Gulbenes Bērzu pamatskola (8 g.)
Es un mana klase
Mana skola mīļa man,
skolotājas arīdzan.
Klasesbiedru smiekli jautrie
priecīgai liek vienmēr būt.
Piecas dienas nedēļā
Skolas somu plecā lieku,
lai ikkatru jauku dienu
priecātos un kopā dietu.
Draugi vienmēr būsim mēs,
mīļi, mīļi dzīvojot,
strīdi, kašķi nekaitēs,
vienmēr būsim kopā mēs.
Dita Rudzīte, Gulbenes Bērzu pamatskola (8 g.)
Dzejolis par mani
Es esmu laba,
man laba daba.
Es savu mammu mīlu
un arī tēti mīlu.
Man kucēns mājā,
kurš reizēm kož kājā,
Bet mēs nedusmojamies,
jo tikai jokojamies.
Es šad tad spēlējos
ar dvīņiem vakaros,
jo tie ir mani draudziņi
un viņiem jauki jociņi.
Emīls Gordis, Litenes pamatskola (4.kl.)
Vārdi aiziet tuvāk līdz sirdij
Ar šo teikumu es saprotu to, ka vārdi aizkustina cilvēku un paliek sirdī. Mīļi, silti un sirsnīgi vārdi aiziet sirdī un sasilda cilvēku. Manā sirdī paliek tie vārdi, ko saka mamma vai paslavē skolotāja. Arī mani sasilda vārdi. Bet mīļš ir mammas un tēta apskāviens. Katram cilvēkam ir kāds cilvēks, kurš pasaka mīļus vārdus. Vārdi aiziet tuvu līdz sirdij arī tad, ja tie nav labi vārdi. Manā sirdī vienmēr paliks siltie vārdi.
Ramona Kuzmina, Rankas arodvidusskola
* * *
Šodiena bija grūta diena,
Pavadīta vienatnē.
Es un manas domas –
Es un liels Nekas…
Mani sapņi iegrožoti.
Es saucu pēc kaut kā,
Bet nezinu, kādēļ to daru.
Manas jūtas apspiestas.
Tās laužas uz āru,
Jūtu sevī spriedzi –
Līmenis ceļas!
Man nav nekā.
Tikai manas domas,
Iegrožotie sapņi
Un apspiestās jūtas.
Aiga Kozule, Druvienas pamatskola (8.kl.)
Kluss vārds
Kluss vārds izskan
No manis…
Visi apklust.
Es saku, un tā tas ir…
Kluss vārds izskan,-
Daudzi to saprot,
Daudzi nē…
Tā citi sāk čukstēt.
Kluss vārds izskan…
Manī ieklausās daudzi,
Šis brīnumainais vārds ir
LATVIJA…
Ieva Znota, Druvienas pamatskola (8.kl.)
Iemāci man lidot
Iemāci man lidot
tālu, tālu.
Lai varētu aizmirst
visu, kas bijis.
Lidot. Vēlos lidot
un aizmirst bijušo,
lai piedzīvotu jauno.
Apstādini laiku,
lai nekas nepazustu.
Lidot līdz naktij vēlai
un dienai agrai.
Iemāci piepildīt sapņus
un likt putniem dziedāt,
lai sirdij nebūtu skumji
un vienmēr kāds būtu līdzās!
Ilze Ozola, Druvienas pamatskola (8.kl.)
Valoda
Valoda…
Tu esi kā sīks, bet stiprs pavediens,
kas saista latviešus kopā.
Valoda… Tu esi dzīva,
kamēr tevī rit mūsu asinis.
Valoda…
Tevi mums neviens nevar atņemt,
tikai mēs paši pazaudēt!
Valoda…
Viens vienīgs vārds,
Bet tik nozīmīgs
man, tev, mums!
