Partijas „Skaistā nākotne” dibinātāji Viesturs Dūle un Gustavs Butelis (kuru kā reperi pazīstam ar Gustavo vārdu) paziņojuši par vēlmi mainīt vārdu un uzvārdu. V.Dūle turpmāk vēlas būt Zuarguss Klororus – Zarmass, G.Butelis – par Arstarulsmirus Arsujumfus – Tarus.
“Nedomāju, ka viņiem atļaus to izdarīt oficiāli. Likums “Par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu” paredz, ka ir jābūt loģiskam pamatojumam. Kādam? Visi iespējamie varianti ir uzskaitīti likumā. V.Dūles un B.Buteļa iecere neatbilst šim likumam,” saka Gulbenes novada domes Juridiskās un personālvadības nodaļas vadītāja Vita Kravale.
Iespējams, puiši tā vēlas sev piesaistīt veiksmi politikā. Tomēr savādi. Citi mēdz atteikties no neveiksmīga vārda vai uzvārda, kura dēļ tiek nievāts un izsmiets, taču V.Dūle un G.Butelis tiecas pēc nelatviskiem, grūti izlasāmiem un izrunājamiem vārdiem, kas viņus padara smieklīgus. Tātad viennozīmīgi V.Dūle un G.Butelis koķetē ar sabiedrisko domu. Joks vai patiesība, bet jaunizcepto politiķu kaprīze raisīja diskusiju par to, vai bieži un kāpēc cilvēki mēdz atteikties no vecāku dotā vārda, uzvārda.
Aktuāli arī Gulbenes novadā
Labi padomājot, ikviens no mums savā komunikācijas lokā atrod kādu radinieku, draugu vai paziņu, kurš, pieaudzis būdams, ir nomainījis savu vārdu vai uzvārdu, to īpaši nekomentējot. Tā ir tēma, par kuru sačukstas, taču atklāti izsakās reti.
“Var mainīt vārdu, uzvārdu, tautību, tikai tad ir jābūt likumam atbilstošam pamatojumam. Gulbenes novadā pašlaik ir seši šādi pieteikumi. Droši vien gribētāju būtu vairāk, bet, kad cilvēks uzzina, ka par to būs jāmaksā valsts nodeva – 50 lati -, pārdomā. Nupat dzimtsarakstu nodaļā bija ienākusi sieviete, kura teicās esam nemierā ar savu vārdu un labprāt to mainītu. Taču viņa konstatēja, ka 50 lati par šādu iespēju ir pārāk liela maksa,” saka Gulbenes dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Vita Elsiņa.
Viņa no savas darba pieredzes zina teikt, kādi ir vārda maiņas raksturīgie iemesli. Nepatika pret savu vārdu, nespēja sadzīvot ar to. Gadās, ka cilvēku visi sauc vārdā, kurš nemaz nav ierakstīts viņa pasē, bet nevienam tas nemaz neienāk prātā. Ir saprotami, ka rodas vēlme arī oficiāli nomainīt vārdu. Piemēram, nevis Zinaīda, bet Zaida, nevis Natālija, bet Nata, nevis Jeļena, bet Liene. V.Elsiņa stāsta, ka tagad retāk vecāki bērniem sākuši dot divu vārdus, jo saprot – bērnam tas ir apgrūtinājums. “Jāatceras – ja bērnam ir divi vārdi, visos dokumentos un arī skolā ir jālieto abi,” viņa saka. Latvijā vairs netiek pieļauta prakse, ka kādai personai mēdz būt vairāk par diviem vārdiem un diviem uzvārdiem. Kuriem ir vairāk par diviem uzvārdiem, tie tagad izmanto iespēju no kāda oficiāli atbrīvoties.
Dilemma: bērna uzvārds
Uzvārdu visbiežāk maina, laulību slēdzot, kad sieva var pāriet vīra uzvārdā vai otrādi, bet var katrs savam uzvārdam pievienot arī laulātā uzvārdu. Ir arī raksturīgi gadījumi, kad tiek mainīts bērna uzvārds. Piemēram, vecāki šķiras un mamma precas no jauna, maina uzvārdu un vēlas, lai arī bērnam tas būtu. Ja bioloģiskajam tēvam nav pretenziju, tas ir pieļaujami. Mēdz būt tā, ka bērni nevēlas palikt tēva uzvārdā, ja viņš pastrādājis noziegumu. Gadās, ka, mātei šķirot laulību un atgriežoties jaunības uzvārdā, bērni solidarizējas un arī maina uzvārdu. Ir bijis arī tā, ka izaugot bērns vēlas mainīt uzvārdu, lai tas būtu vienāds ar cilvēku, kurš faktiski viņu ir uzaudzinājis. Ir gadījumi, kad kāds oficiāli grib mainīt uzvārdu tāpēc, ka tas nav labskanīgs vai arī bieži tiek kropļots, piemēram, dokumentu ierakstos pazūd kāds burts. Cilvēki maina arī negatīvas, nievājošas nozīmes uzvārdu. “Šogad, piemēram, vairāki puiši Gulbenes novadā mainīja uzvārdus, atrodot labskanīgākus savā dzimtā. Motivācija bija, lai, laulībā stājoties, ģimenei un nākamajiem bērniem būtu skaists uzvārds,” stāsta V.Elsiņa.
Viņa iesaka, stājoties laulībā, tomēr vienoties par kopīgu uzvārdu, jo, ja katrs paliek savā, būs grūti vienoties, kādu – mātes vai tēva – izvēlēties nākamajam bērnam. ”Katram pašam jādomā ar savu galvu. Jāraugās ne tikai šābrīža situācijā, bet arī nākotnē,” saka V.Elsiņa.
Gulbenes dzimtsarakstu nodaļā nereti jaundzimušajiem tiek reģistrēta paternitāte saskaņā ar iesniegumu, kuru kopīgi rakstījuši bērna mamma un tētis. Viņi paši arī izvēlas bērnam uzvārdu pēc tēva vai pēc mātes. Gandrīz vienmēr bērnam tiek piešķirts tēva uzvārds. Taču ne vienmēr mazulis turpmāk jūt abu vecāku rūpes. Rezultātā mamma pārdomā un vēlas bērnam atņemt tēva uzvārdu un piešķirt savējo, taču tāda iespēja nav paredzēta. “Tādi gadījumi, kad mammas nāk ar savām pretenzijām šādās situācijās, ir ļoti bieži,” saka V.Elsiņa.
Ir arī mistisks skaidrojums
Gulbenietis, astrologs Vladimirs Hermanis uzskata: “Vārdu cilvēkam ir vērts mainīt tad, ja viņš nav mierā ar savu likteni. Ja cilvēkam nepatīk savs vārds – tas jau kaut ko nozīmē.” Viņš stāsta, ka katrs vārds atrodas zem konkrētas planētas ietekmes. To var matemātiski izskaitļot. Ar šādiem aprēķiniem un skaidrojumiem nodarbojas zinātne, kura pēta skaitļu maģiju, – numeroloģija. Pēc V.Hermaņa domām, vārds cilvēkam jāmaina tad, ja var uzlabot viņa horoskopu un līdz ar to – arī likteni. Pirms izlemt, kādu citu vārdu izvēlēties vecā vietā, viņaprāt, būtu jākonsultējas ar astrologu, numerologu vai zīlnieku.
V.Hermaņa praksē ir gadījums, kad kāda jauna meitene pēc konsultācijas ar astrologu oficiāli mainīja vārdu un par to informēja visus savus radus, draugus un paziņas, prasot, lai tie viņu turpmāk uzrunā jaunajā vārdā. “Viņas liktenis patiešām kardināli mainījās uz labo pusi,” stāsta astrologs.
Arī gulbeniete Elīna Bērziņa, kura saprot taro kāršu valodu, domā tāpat. “Es ticu, ka visām lietām, parādībām, emocijām ir enerģija. Un kāpēc gan lai šī enerģija nebūtu arī cilvēka vārdam? Kad bērniņš ierodas pasaulē, tad lielākā daļa vecāku jau ir izlēmuši, kā sauks bērnus, meklējuši vārdus, interesējušies par to nozīmēm vai izvēlējušies tādus, kas tieši viņiem nes pozitīvas emocijas, atmiņas vai asociācijas. Tātad pēc būtības sanāk, ka vecāki dod savam bērnam konkrētu enerģiju,” viņa prāto.
Tomēr E.Bērziņa uzskata, ka reizēm cilvēks aug un viņu nepamet sajūta, it kā būtu ieģērbts tāda vārda mētelī, kas rada diskomfortu. Tad reizēm labāk mainīt vārdu. “Nav nekas slikts, ja cilvēks maina vārdu, kurš pašam nepatīk, pret citu, tīkamu, jo tajā brīdī viņā ir pārliecība: dzīve mainīsies! Šādu labās apņemšanās enerģiju cilvēks raida visumā. Reizēm šī vārda maiņa ir kā jaunas lappuses pāršķiršana cilvēkam, jaunas, labākas iespējas piešķiršana sev. Ja vārdu maina vienkārši iegribas pēc, tad, protams, tā ir citādāka enerģija, bet vai laba dzīve no tā kļūs vēl labāka, jāšaubās,” saka E.Bērziņa.
Svarīgi!
Vārda un/ vai uzvārda maiņa ir Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta kompetencē. Ar atbilstošu iesniegumu jāvēršas dzimtsarakstu nodaļā atbilstoši deklarētai dzīvesvietai. Iesnieguma izskatīšanas termiņš ir viens mēnesis.
Vārdu vai uzvārdu (vārdu un uzvārdu) var mainīt persona, kura ir Latvijas pilsonis, nepilsonis vai kurai Latvijas Republikā piešķirts bezvalstnieka statuss, ja tā sasniegusi 15 gadu vecumu un ja pastāv likumā “Par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu” uzskaitītā motivācija.
Mainot vārdu un/vai uzvārdu, būs jāmaksā valsts nodeva –
50 lati.
Pēc vārda un/ vai uzvārda maiņas atļaujas saņemšanas jāvēršas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes teritoriālajā nodaļā un jāsaņem pase ar izmaiņām, kā arī citi dokumenti, kuros ir vārds, vai arī jāpapildina jau esošie dokumenti. Par dokumentu maiņas kārtību jāinteresējas konkrētā iestādē, piemēram, Ceļu satiksmes direkcijā, Valsts zemes dienestā, Zemesgrāmatu nodaļā, Valsts ieņēmumu dienestā un citur.
