Globalizācijas laikmets un tas, ka daudzi novadnieki dodas peļņā ārpus Latvijas un līdzi ved arī savus bērnus, mudina jauninājumus ieviest arī Gulbenes dzimtsarakstu nodaļas maksas pakalpojumu klāstā.
25.jūlijā deputāti nobalsoja par to, ka turpmāk 6,44 eiro kopā ar PVN maksās tā saucamā “daudzvalodu standarta veidlapa”, kas pievienojama klāt kā pielikums bērna dzimšanas apliecībai vai kādai citai izziņai un ir izmantojama Eiropas Savienībā, lai ātrāk un ērtāk varētu kārtot dažādas juridiskas formalitātes.
Kuriem bērniem vajag pielikumu dzimšanas apliecībai?
Novada dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Vita Elsiņa skaidroja, ka šāda veidlapa uz ārzemēm strādāt un dzīvot braucošajiem nav obligāta. Katram pašam ir jāizvērtē, vai viņam ir vajadzīgs šāds Gulbenes dzimtsarakstu nodaļā aizpildīts dokuments. Līdz šim V.Elsiņai esot nācies šādu veidlapu noformēt reizes piecas. Šāda daudzvalodu veidlapa ir spēkā visas Eiropas Savienības valstīs. Tai ir vienots standarts.
Novada bāriņtiesas priekšsēdētājas vietniece Inese Pērkone skaidroja – šādas veidlapas nepieciešamība bieži vien ir saistīta ar gadījumiem, kad ārzemēs tiek pārstāvētas/aizstāvētas bērnu tiesības un intereses. Runa ir par tā saucamajām “pārrobežu lietām”, “ģimeņu lietām”. Tāpat šādas formas veidlapas aizpildīšana Latvijā ir nepieciešama, ja jābrauc uz ārzemēm kādiem pieaugušajiem cilvēkiem, kuri tiek deleģēti tiesvedības lietās, kas saistītas ar bērnu uzraudzību un viņu interešu ievērošanu. Šādās ārzemju tiesu lietās piedalās arī Latvijas bāriņtiesas. “Tagad mums ir divas tādas lietas,” par Gulbenes bāriņtiesas darbu stāstīja I.Pērkone. Daudzvalodu veidlapa izveidota, lai būtu visiem ērtāk, saprotamāk un vienkāršāk.
Bāriņtiesa var konsultēt vecākus par prasībām ārzemēs
“Dzirkstelei” I.Pērkone stāsta, ka ne vienmēr šīs pārrobežu lietas ir saistītas problēmsituācijām ģimenē (piemēram, izjukusi ģimene; vecāku cīņa par to, kurš aprūpēs bērnu), kaut mēdz būt arī tā. Mēdzot būt jautājumi gan “saistībā ar bērnu nodošanu aprūpē kādas citas valsts pilsonim”, gan ar aprūpes jautājumiem kā tādiem. Ne vienmēr runa ir par situācijām, kad Latvijas bērni atrodas ārzemēs. Mēdzot būt arī otrādi. Esot gadījumi, kad “runa ir par jurisdikcijas pārņemšanu Latvijas pusē un Latvijas bērnu pārstāvību, tiesvedības vešanu”, bet ir arī gadījumi, “kur kāds no vecākiem vai aizbildnis nodod bērnu aprūpei ārzemēs uz laiku”. Iemesli tam varot būt dažādi. Piemēram, bērns dodas mācīties uz ārzemēm un tāpēc tiek kārtots pārrobežu jautājums. I.Pērkone saka, ka situāciju dažādība tikai palielinās, jo arvien vairāk Latvijas iedzīvotājus skar globalizācija, arvien vairāk cilvēki brīvi pārvietojas pa Eiropas Savienību kopā ar saviem bērniem.
“Mēs mēģinām cilvēkus informēt, lai laikus iepazīstas ar katras ārvalsts prasībām attiecībā par bērnu aprūpi, par izglītošanu, skolām, lai nesanāk tā, ka aizbrauc turp un nezina. Dažreiz iznāk pārpratumi tieši šā iemesla dēļ. Piemēram, atšķiras prasības, kādas ir Norvēģijā, Vācijā vai Lielbritānijā,” saka I.Pērkone.
