Daukstu pagasta padomes priekšsēdētājs Guntis Blūms ir tiešs, sakot, ka speciāli konkursam negatavojoties, bet varot paraudzīties, kā cilvēki laukos dzīvo. Vienmēr blakām pastāvēšot labais un sliktais.
Daukstu pagasta padomes priekšsēdētājs Guntis Blūms ir tiešs, sakot, ka speciāli konkursam negatavojoties, bet varot paraudzīties, kā cilvēki laukos dzīvo. Vienmēr blakām pastāvēšot labais un sliktais. Viņš nav vienisprātis ar tiem, kuri domā, ka lauki pamazām “mirst”. Tiem esot lemts attīstīties labāk nekā mazajām pilsētām, kurām priekšsēdētājs piepluso arī Gulbeni.
“Pagastā ir 16 zemnieki, kas strādā ar nelielu perspektīvu. Arī katrā pagasta padomes sēdē izskatām kādu iesniegumu ar lūgumu piešķirt zemi lauksaimnieciskajai ražošanai. Laukiem nedrīkst ļaut iznīkt, jo tie slēpj mūsu nākotni. Visi nevar būt tikai ierēdņi. Būs nepieciešami arī agronomi un citi lauku speciālisti,” uzskata G.Blūms.
Daukstu pagastā atrodas Ingrīdas un Guntara Sebru zemnieku saimniecība “Pļavnieki”, kurā ir deviņas apjomīgas siltumnīcas, kas līdzinās vareniem angāriem, kuros saimnieki šobrīd audzē tomātus un gurķus, bet agri pavasarī zaļo sīpolloki, salāti un dilles. Dārzeņus saimniecībā audzē 15 hektāru platībā, bet septiņi hektāri atvēlēti intensīvai augļkopībai.
Pagasts nav iedomājams arī bez Ritas un Jāņa Mezīšu “Sauleskalniem”, kur saimnieki darījuši visu, lai bērniem sagādātu iespējas nodarboties ar sportu, peldēties un sildīties omulīgā pirtī. Savukārt Anitas un Aiņa Sarkaņu mājās “Vienvārstes” sadzīvo pagātne ar šodienu, jo viena otrai blakām, varena kastaņa paēnā, slejas vecā saimnieku māja un jaunuzceltā. Nav nozīmes gadu desmitiem, jo krāšņi ziedi piestāv kā vienai, tā otrai celtnei.
Stradu pagastu, īpaši Stāķus un Šķienerus, var uzskatīt par Gulbenes priekšpilsētu, jo pirms vairākiem gadiem ļaudis sprieda, ka, izvēršot apbūvi, tie maksimāli varētu pietuvoties pilsētai. Pašvaldības vadītājai Annai Vīgantei tāpēc vienlīdz labi jāprot izdzīvot lauku un pilsētas problēmas, kuru ir ne mazums. Lielākā no tām – siltumapgāde un ar to saistītie maksājumi. Līdzekļi jāplāno arī divu pamatskolu, daudzdzīvokļu māju un citu pašvaldībai piederošo iestāžu uzturēšanai. A.Vīgante lepojas, ka viņas vadītās pašvaldības teritorijā ir vairāki lieli uzņēmumi, kuru darbība sen pārkāpusi rajona slieksni. Viens no tiem ir “MTZ – Serviss” un “Kombainserviss”, kurā valda perfekta kārtība. Piemēram, Latvijas – Baltkrievijas kopuzņēmums “MTZ – Serviss” šogad Latvijā pārdevis 300 traktorus. Savukārt uzņēmums “Gaujas koks”, kas ievieš jaunas tehnoloģijas un ražošanas līnijas, nodrošina darbu 200 cilvēkiem.
“Pašvaldības pārziņā ir salīdzinoši vairāk daudzdzīvokļu māju nekā citur. Vienas uzturēšanai, piemēram, Šķieneros izlietojam apmēram 1300 latus gadā. Esmu pārliecinājusies, ka māju vecākajiem ir grūts pienākums, jo cilvēku attieksme pret to, kas ir kopējs, -dažāda,” saka A.Vīgante.
Pašvaldības vadītāja ir pārliecināta, ka skola ir ikviena pagasta kultūras un izglītības centrs. Īpaši tad, ja pagastam nav kultūras nama, tāpēc Stradu pamatskolas zāle kalpo gan sporta nodarbībām, gan kultūras pasākumu organizēšanai. Šobrīd skolā notiek remonts, lai jauno mācību gadu tā sagaidītu uzposta. Arī vasarā rosība valda Stāķu pamatskolā, jo pavisam drīz te sāksies nometne, kuras dalībnieki mācīsies darināt rotaslietas, apgleznot zīdu un apgūs vēl citas iemaņas.
Ikviena pagasta vizītkarte ir sakoptas lauku sētas. Tādas ir arī Stradu pagastā. Piemēram, “Purvāji”, kur dzīvo Maija un Ojārs Sirmie. Tā ir kā maza Šveice meža ielokā ar gleznainu ainavu, dīķī ziedošām ūdensrozēm, plašu astilbju kolekciju un laipnu saimnieku attieksmi pret viesiem. “Purvāji” ir uzskatāms apliecinājums tam, ko divi cilvēki 13 gados spējuši paveikt ar savām rokām.
Litenes pagastā jaušama noteikta un stingra zemnieka rīcība. Tas ir tāpēc, ka Litenes pašvaldības vadītājam Gunāram Ciglim piemīt zemnieka vēriens, jo viņa zemnieku saimniecība mērāma gandrīz 400 hektāros, bet saimnieks plāno vēl 200 hektārus nomāt Stāmerienas pagastā, lai audzētu rapsi, kviešus, miežus, rudzus, zirņauzas un citas kultūras. G.Ciglis spriež, ka sējumu platības katru gadu jāpalielina, jo tas zemniekam neļauj “paiet zem ūdens”.
“Ja es šogad to nebūtu darījis, mani “nogremdētu” degviela un tās aizvien pieaugošās cenas. Esmu pārliecināts, ka rudzi, kvieši un rapsis būs nākotnes lauku kultūras,” saka G.Ciglis.
Litenē apzinās ne tikai labības grauda, bet arī izglītības vērtību, tāpēc studēt dodas ne tikai jaunieši, bet arī pedagogi, pagasta padomes un sociālie darbinieki. Tomēr līdzīgi kā visur ir cilvēki, kuriem vēl jāmācās, ka darbdiena sākas noteiktā laikā, bet uzticētie pienākumi jāveic godam.
Pagastā ir piemēri, ko spēj paveikt uzņēmīgi jauni cilvēki. Par to liecina jaunizveidotais autoserviss SIA “Dzeduks”, kas izveidots kādreizējā Litenes pansionāta palīgsaimniecības lopu mītnē. Servisa īpašnieki iegādājušies divus autopacēlājus un lūko pēc trešā, ir sarūpētas jaunas iekārtas. Pamazām izbūvē ēkas otro stāvu, kur vietu radīs nelielas atpūtas telpas, garāža un cits. Ar nepacietību pagasta ļaudis gaida, kad apmeklētājiem durvis vērs Normundam Ratsepam piederošie “Grīvāji”, kas īpaši sievietēm sola dažādas skaistumkopšanas iespējas.
Litenes vārds ir saistīts ne tikai ar latviešu virsnieku nometni, bet arī ar sakoptām sētām. Vienā no tām – “Skudrās” – dzīvo Inga un Aldis Dukuri, bet otras, kas atrodas pagasta centrā, saimnieks ir Vitālijs Platais ar ģimeni. Tās abas teritoriāli ir grūti salīdzināt un izsvērt, kā tīkamāk – ar basām kājām pāriet pa tikko pļautu zālienu vai droši spert soli uz bruģakmens.
Litenieši lepojas ne tikai ar gleznaino Pededzes līci un apdziedāto liepceliņu, bet arī ar pamatskolu, kurā iekārtots novadpētniecības muzejs un izstāžu telpa. Skola nākamgad svinēs 80.dzimšanas dienu.
Stāmerienas pagastu iedzīvotāji pamatoti dēvē par rajona “mazo Šveici”, jo ir gan glezna pils, tai piederošs parks, gan pareizticīgo baznīca, kas iztālēm atgādina baltu gulbi, kas spoguļojas Stāmerienas ezera ūdenī. Ezermalā pamazām atkāpjas krūmi, sakopta Stāmerienas un Kalnienas pamatskolu apkārtne, rosība sociālajā jomā, ziedos slīkstošas sētas un cilvēki, kam rūp vide, kurā viņi mīt.
Novērtēt izmaiņas, kas notikušas Aldas Makstenieces pagalmā, aicina pati saimniece un dzīvesbiedrs Ojārs Bēters, kuri, būdami pelnītā atpūtā, ikdienai spēku gūst dižozola paēnā. Nogaršot savdabīgi gatavotus salātus mudina Inta Mickeviča, bet “Ieleju” saimniece Sarmīte Nikandrova stāsta, cik daudz darba ielikts, pamazām veidojot akmeņdārzu. Pagasta darbiniece Gaida Vīksniņa mudina aplūkot uzņēmumu “ZDZ”, kur ražo bruģi un stāsta par iecerēm, kas saistītas ar Stāmerienas dzelzceļa stacijas ēku, kas šogad izbalsināta un lepojas ar jaunu krāsni. Par Stāmerienas pamatskolas iecerēm stāsta direktore Inese Socka, skolu, kurā mācās 107 skolēni un strādā 17 pedagogi, nākotnē skatot kā zinību kuģi, kas peld ziedu jūrā, būdama gatava īstenot dažādus projektus. Nedaudz par skolēnu skaitu 1.klasē norūpējusies ir Kalnienas pamatskolas direktore Valentīna Ranka, paredzot, ka nāksies veidot apvienotās klases. Pērn skolu apmeklēja tikai 69 skolēni. Tomēr mazais audzēkņu skaits netraucē bērniem kopā ar pedagogiem iesaistīties dažādos projektos un tos veiksmīgi īstenot. To pierāda Kalnienas pils senais parks.
Pagastā daudz paveikts sociālajā jomā, jo te valda pārliecība, ka dabas skaistumam jāiet roku rokā ar apmierinātiem cilvēkiem. Pašvaldības vadītājs uzskata, ka sociālā darbiniece Rūta Borodkina ir sirds cilvēks, kas otra sāpi izjūt kā savējo, tāpēc kopā ar pagasta padomes deputātiem spriež par iespējām, kā palīdzēt pagasta vecajiem vientuļajiem cilvēkiem, daudzbērnu ģimenēm, politiski represētajām personām un citiem, kam nepieciešama palīdzība. Vairākus gadus te sekmīgi darbojas pagaidām rajonā vienīgais apģērbu un apavu apmaiņas punkts, kas saņem gan humāno palīdzību, gan pagasta cilvēki savstarpēji palīdz viens otram.
“Kamēr Stāmerienas gals velk uz kazino pusi, Kalniena paliek uzticīga lauksaimniecībai,” jokojot saka Stāmerienas pagasta padomes priekšsēdētājs Raitis Apalups, cilvēks, kurš vienmēr ir uzticīgs tam, ko dara, un augstāk par zeltu vērtē latviešu tautu un maizes riecienu.
Patīkami, ka pamazām kalnenieši un stāmerenieši saprot, ka dzīvo vienā pagastā, tāpēc arī problēmas ir vairāk vai mazāk līdzīgas. Aizvien vairāk pošas arī individuālo māju saimnieki, nemanot, ka izveidojusies nekur nerakstīta skaistuma sacensība. Kopumā tā aizvien noteiktāk pārņem visus rajona pagastus. Iespējams, tāpēc ne tikai Stāmerienas pagastā, bet arī citur uzlūkojam interesanti veidotus mājvārdus, jo cilvēkiem ir būtiski, lai skaisto novērtē ikviens.
Druvienas pagasts ir kluss un saules pielijis. Šķiet, ka pat cilvēki no saules svelmes paslēpušies vēsajos mājokļos. Tikai pa retam pavīd kāds nesteidzīgs gājējs. Īpaši steigties arī nav kur, jo īpaši atbalstāmajā pagastā diemžēl nav apjomīgu ražotņu, tāpēc daļa iedzīvotāju dodas strādāt citur. Druvienas vecās skolas – muzeja vadītāja Ligita Zvaigznekalne stāsta, ka muzeja apmeklētāju skaits atkarīgs no laika apstākļiem un priecājas, ka līdz ar lietavu beigšanos beigusies arī klusā sezona un katru dienu pie muzeja piestāj lielāks vai mazāks transports ar ekskursantiem. Klusums un miers valda arī “Silmaču” muzejā, tomēr vadītāja Sandra Āre neslēpj prieku, ka muzeja telpa tikusi pie jaunas grīdas, ka Līgo vakarā atkal te pulcējies daudz līgotāju.
Druvienas pagasta padomes priekšsēdētājs Juris Graumanis ir norūpējies, ka skaistajā Pērļu silā atkal dzied zāģi.
“Šī Pērļu silam ir otrā lielā izciršana. Pirmā notika tā dēvētajā vācu laikā, jo tad, kad kārtību Latvijā diktēja krievi, Pērļu sils bija ieskaitīts armijas rezervē,” stāsta J.Graumanis.
Turpmāk – vēl
