Ja ir laiks un vēlēšanās pieņemt aizejošās sezonas veltes, varbūt vērts izmēģināt gardo arbūzu diētu un tad pievērsties kam sūrākam.
Arbūza diēta sniedz ne vien tīkamas pārmaiņas ēdienkartē, bet arī iespēju vienkārši attīrīt nieres no smiltiņām, urīnpūsli no akmentiņiem un visu organismu no šlakvielām un liekā svara. Lielajai ogai dietologi piedēvē teju brīnumainas īpašības, bet galvenais ieguvums – minimums blakņu. Tātad saprātīgi šo diētu var izmantot jebkura vecuma cilvēks un pie dažādām diagnozēm. Arī seniori, aterosklerozes slimnieki, tie, kuriem traucēta tauku un holesterīna apmaiņa.
Nogatavošanās periodā augļa mīkstumā veidojusies fruktoze, mums tik nepieciešamās šķiedrvielas, pektīni un folijskābe. Folijskābes uzņemšana īpaši svarīga pēc ilgstošas antibiotiku lietošanas, pie hroniskām zarnu trakta, kā arī aknu un asins slimībām. Savukārt šīs skābes trūkums organismā noved pie anēmijas.
Arbūzu diēta šķiet ļoti pievilcīga, jo visu dienu pa mazam gabaliņam ļauts ēst, cik vien gribas. Sāta sajūta garantēta, turklāt 100 gramos arbūza ir tikai 40 kcal.
Ja pietiek izturības arbūza diētas laikā uzturā neko citu nelietot, dzert vienīgi vārītu ūdeni, piecās dienās organisms atbrīvojas no liekā šķidruma, toksīniem, nevēlamiem sāļiem un dažiem liekiem kilogramiem.
Var šķist apgrūtinoši visu diennakti mieloties ar saldo mīkstumu un sekot līdzi pašsajūtai, jo uz mono diētu var būt arī negatīvas reakcijas. Jārēķinās ar krietni biežāku tualetes apmeklēšanu. Labu pakalpojumu sev izdarīsim arī ar mērenāku pieeju – arbūzu sezonas laikā ik nedēļu ieplānojot vienu vai divas atslodzes uztura dienas.
Ieguvums ir vērā ņemams: arbūza diēta neitralizē pārlieku skābo vidi, ko rada maize, gaļa, olas un zivis, palīdz atlabt pat pēc tik nopietnām kaitēm kā Botkina slimība, ciroze, hronisks hepatīts un žultsakmeņu slimība. Svaigu arbūzu, līdz kilogramam vienā piegājienā, divas trīs reizes dienā stundu pirms ēdienreizes, iesaka ēst hipertoniķiem un čūlas slimniekiem. Jutīgāka kuņģa un zarnu īpašniekiem jāsāk ar mazākām porcijām – 50 līdz 100 gramiem divas reizes dienā, arī pirms pamatēdiena.
Aizdzen krunciņas
Arbūzs (Citrullus lanatus) ir ķirbju dzimtas viengadīgs kultūraugs, tāpēc tā sēklas, gluži kā ķirbju sēklas, noder, lai atbrīvotos no cērmēm.
100 gramu svaigu sēklu sašķaida, aplej ar vienu litru ūdens. Pēc 45 minūšu vārīšanas uz lēnas uguns, nokāš un dzer 3 reizes dienā pa vienai krūzei.
Oranžie multivitamīni
Izrādās, ka smiltsērkšķa auglīši, oranžās odziņas, satur 20 procentus eļļas, A, E, F, C, B grupu vitamīnus – vielas, kas veicina šūnu apvalku veidošanos. No augļiem atdalot sēkliņas, var gatavot ievārījumu, kas ir labs vitamīnu avots ziemā.
Smiltsērkšķu eļļu fitoterapeits Artūrs Tereško iesaka lietot apdegumu, izsitumu, izgulējumu, rentgena staru radīto ādas bojājumu ārstēšanai, tāpat kuņģa čūlas un mutes gļotādas iekaisuma novēršanai. Tirgū smiltsērkšķu produkti ir diezgan dārgi, bet, ja ērkšķainie krūmi ar oranžajiem auglīšiem aug paša dārzā, eļļas pagatavošana mājās nav sarežģīta.
Viršu un vērmelītes spēks
Dziesma par zilajiem un sārtajiem viršiem, kas vasaras pēdējiem goda vārtiem cauri iet, ir tikpat skaista kā paši virši (Calluna vulgaris Hill) un no tiem izveidotās dekoratīvās šķirnes – ērikas.
Veselības uzlabošanai izmanto tieši Ericacae ģimenes priekštečus. Griežot viršu galotnītes kopā ar ziediem, jāuzmanās no bitēm, toties iegūtās drogas ir lielisks līdzeklis pret saaukstēšanos, urīnpūšļa iekaisumu, noder podagras ārstēšanai, nierakmeņu šķīdināšanai. Viršu tējas antibakteriālās īpašības ļauj to lietot kā atkrēpošanu veicinošu līdzekli, kuņģa gļotādas iekaisuma (gastrīta) ārstēšanai, tāpat bezmiega un neirozes novēršanai.
Lakstu novārījums der tuberkulozes ārstēšanai, dizentērijas un cita veida enterokolīta gadījumā. Savukārt viršu vanniņas un apliekamie atvieglo radikulīta un reimatisma slimnieku ciešanas.
Viršu ziedu un lapu pulveri, kā arī jauno dzinumu novārījumu lieto ārīgi – apdegumu, brūču, strutaina ādas iekaisuma un ekzēmas ārstēšanai.
Tiek uzskatīts, ka nav ārstniecisku augu, kas būtu rūgtāki par vērmelēm (Artemisia absinthium L.), tomēr tām ir augsta bioloģiskā vērtība. Jau senatnē cilvēki novēroja, ka vērmelei piemīt nomierinoša, pretiekaisuma, pretsāpju, prettārpu iedarbība. Vērmeļu tēja tika izmantota, lai rosinātu ēstgribu, veicinātu gremošanas orgānu darbību un gāzu novadīšanu. Profilakses nolūkos vērmeļu tēju var lietot kā imunitātes stiprinātāju, citi šī auga preparāti darbojas daudz nopietnāk. Ne velti senais arābu ārsts Avicenna vērmeli nosaucis par kuņģa draugu, kas pastiprina gremošanas sekrēciju, iznīcina sliktās baktērijas kuņģī un spēj apkarot mūsu gadsimtā atmaskoto kuņģa čūlas izraisītāju – helikobaktērijas. Vērmelei vajadzētu augt katrā dārzā, jo tā ir pirmā palīdzība pie sasitumiem un pārēšanās. Ja viesībās gadījies pārforsēt, vērmeļu tēja ātri atbrīvo no smaguma sajūtas, jo paplašina kuņģa asinsvadus, noņem spazmas. Rūgtā garša no mutes pazūd, kad uzkož citrona šķēlīti.
Savukārt svaigus vai mērcētus kaltētos vērmeļu lakstus liek uz sasitumiem, lai neveidojas tūska un zilumi.
Receptes
Smiltsērkšķu eļļa
1. recepte: Ogas saspaida, atdala sēkliņas un šaurā stikla traukā salej iegūto šķidrumu. Pēc diennakts tas ir noslāņojies, virspusē – augstākās kvalitātes eļļa.
2. recepte: Samaltām sēkliņām uzlej olīveļļu attiecībā 1:5 vai 1:10. Pēc nedēļas ir gatava ekstrahēta smiltsērkšķu eļļa.
Viršu ziedu uzlējums
Recepte: Ēdamkaroti drogu aplej ar glāzi karsta ūdens, atstāj ievilkties 2 stundas. Lieto pa ¼ glāzes četras reizes dienā pirms ēšanas.
Vērmeļu uzlējums
Recepte: Ēdamkaroti lakstu aplej ar glāzi karsta ūdens, ļauj ievilkties 15 minūtes. Lieto trīs reizes dienā pa ēdamkarotei 15 – 20 minūtes pirms ēšanas.
