Katru gadu vasaras saulgriežus svinam, godinot saules spēku un nozīmi pasaules mūžīgajā auglības rituālā. Vai starp šiem svētkiem var izcelt visskaistākos, visiespaidīgākos un atmiņā paliekošākos?
Valda Vītola, pirtniece
Tas bija pirms vairāk nekā desmit gadiem, kad latviskajos saulgriežos apmēram 20 reiki grupas dalībnieki kopā ar mūsu skolotāju Edīti Vēju tepat aiz manas mājas Lazdukalnā visu nakti kurināja ugunskuru. Sagaidījām saules lēktu. Tikai tagad saprotu, ka toreiz redzēju, kā saulīte rotājas. Kad tikko parādījās saule, bija redzami sudraba stariņi. Tad saulīte mainīja krāsu – drīz zila, drīz zaļa, drīz sarkana, pēc tam sāka sijāt smalks sudraba lietutiņš. Kad vairāk pievērsos tautasdziesmām, secināju, ka viss ir tieši tā, kā tajās teikts. Tāpēc man vēl arvien acu priekšā ir šie saulgrieži.
Savukārt kādā Līgovakarā kalnā, kur tagad notiek uguns rituāli, auga rudzi. Tie bija izauguši gari, skaisti un tobrīd ziedēja. Kad uzpūta vējš, varēja redzēt viļņveida līgošanos, kas atgādināja Dieva pelēko mētelīti. Tas bija skaisti un neaizmirstami, bet arī to sapratu tikai pēc gadiem. Iesaku visiem vairāk vērot dabu un lasīt mūsu tautasdziesmas, lai izprastu dabu un tautas garīgās vērtības.
Kā katru gadu 21.jūnija vakarā Lazdukalnā notika uguns rituāls. Kā Edīte Vēja to norisi iekustināja, tā viņas piemiņai rituāli turpinās ar cieņu un mīlestību.
Jānis Dergačs, uzņēmējs
Man Jāņi bijuši skaisti vienmēr. Svinam manā lauku īpašumā, kur gaidām ciemiņus. Mums ir izveidojusies sava tradīcija – Jāņu rītā saullēktu sagaidīt ar futbola maču, kurā pārsvarā visi arī piedalās. Sevišķi jauniešiem patīk tāda aktivitāte, nevis sēdēt mierīgi pie galda vai ugunskura. Protams, gadu gaitā ir arī atšķirības svinēšanā. Vienu gadu bija sarīkots tematisks pasākums, kurā pie ugunskura katrs stāstīja ticamus un neticamus notikumus vai piedzīvojumus. Kad sabrauc darba kolēģi, tad, protams, svētki ir atkal citādi. Tautasdziesmas un saulgriežu rituāli pie mums nav cieņā. Tiesa, vienos svētkos mani aplīgot ieradās tautisko deju kolektīvs, šķiet, no Litenes. Atzīšos, ka tas bija interesanti. Parasti jau ir tāda standarta sveikšana, uzliekot galvā ozollapu vainagu. Vēl viena lieta mums ir tradicionāla – vīriem ir jābūt baltos kreklos. Tāda ieraža, iespējams, ir saglabājusies no senākiem laikiem, kad saulgriežos bija jūtamas pagānisma iezīmes. Esmu Jāņa tēvs, tāpēc par visu ir jāgādā. Alu gan pats nebrūvēju. Kādreiz to darīja sievastēvs. Taču man tam neatliek laika.
Līga Vītola, konkursu “Mis un Misters Gulbene” rīkotāja
Man vasaras saulgrieži rada divējādas asociācijas – tie ir skaisti un jauki, taču visi svin Jāņus, bet Līgovakarā Līgas tiek aizmirstas. Vienmēr uzsvars tiek likts uz Jāņiem, bet Līgas paliek ēnā. Tā ir vismaz 60 procentos svētku. Domāju, ka nevienai Ligitai vai cita vārda īpašniecei nepatiks, ja Andros it kā būs viņas vārdadienas svinības. Esmu runājusi ar vairākām Līgām, bet scenārijs ir viens – viņas tiek aizmirstas. Kā īpašus atceros svētkus draugu lokā. Tajos visi bijām tautastērpos, turklāt svinēšana bija tematiska ar svētku rituālu un atrakcijām. Bija ļoti labs laiks, un viss izdevās lieliski, tāpēc šie svētki man īpaši palikuši atmiņā. Atzīšos, ka svētki notika manu vecāku mājas teritorijā un pati tos vadīju. Vairāk tādu saulgriežu nav bijis. Pēdējos gados šajā laikā dodamies ceļojumos, bijām Igaunijā, šogad brauksim uz Lietuvu.
