Ja ir vēlēšanās doties nelielā vienas dienas ekskursijā uz kaimiņu zemi, tad noteikti ir vērts apskatīt Vastselīnas bīskapa pils muzeju, kas atrodas Igaunijā un ir aptuveni simts kilometru attālumā no Gulbenes. To noteikti var dēvēt par vienu no vēstures pērlēm. Ceļā līdz tam sanāk pavadīt mazliet vairāk nekā vienu stundu. Atrast šo tūristiem iecienīto vietu nav grūti, jo visur ir norādes, un, protams, nevar nepieminēt Igaunijas ceļus, pa kuriem patiešām ir prieks braukt. Pie pils ir ierīkota arī ērta autostāvvieta.
Pilsdrupas un skatu tornis
Sociālajos tīklos uzzinu, ka Vastselīnas bīskapa pils vēsture iesniedzas 14.gadsimtā un līdz 17.gadsimta beigām tas bija spēcīgs robežcietoksnis starp Krieviju un Eiropu. Cietoksni iznīcināja krievi 1702.gadā Ziemeļu kara laikā. Viduslaikos bīskapa pils bija viens no svētceļojumu mērķiem katoļu pasaulē.
Mēs ierodamies šajā vietā trešdienas pusdienlaikā. Tūristu gan nav īpaši daudz, iespējams, tāpēc, ka lielākā daļa šajā dienā meklē veldzi pie ūdeņiem, jo ārā gaisa temperatūra tuvojas plus 30 grādu atzīmei.
Mums ir iespēja ne tikai ar savām rokām aptaustīt pilsdrupas, bet arī uzkāpt atjaunotajā ziemeļaustrumu tornī, tikai jāuzmanās – ap torni riņķo lapseņu bari. Uzlikta arī brīdinājuma zīme, jo starp vienu no torņa stāviem ved lapseņu ceļš. Bet tornī patiešām ir vērts uzkāpt, jo no tā paveras brīnišķīga dabas ainava. Stāsta arī, ka tad, kad koki vēl nav salapojuši, no tā esot iespējams redzēt pat Pleskavas cietoksni. Nevar nepieminēt to, ka ap pilsdrupām ir ļoti skaista apkārtne. Turpat netālu čalo upīte, gar kuru var doties pastaigā vai vienkārši pasēdēt uz soliņiem, izbaudot vēstures elpu.
Meditēt, lūgties, izjust
Viduslaikos šī pils bijusi slavena ar savu kapelā esošo krucifiksu – brīnumdarītāju, tā bija populāra svētceļojumu vieta un ar pāvesta Innocenta VI pavēli svētceļnieki ieguva viena gada un četrdesmit dienu grēku atlaides. Mūsdienās apmeklētāji var aizdedzināt svecīti šajā brīnumu vietā. Šo iespēju izmanto gandrīz visi tūristi, arī mēs. Kapelā, kurā ikviens var iedegt svecīti, skan pieklusināta mūzika. Ir sajūta, ka enerģētiski šī vieta ir ļoti piesātināta. Tur var gan meditēt, gan skaitīt lūgšanas, gan vienkārši pasēdēt, izbaudot īpašo auru. Daudziem došanās uz šo vietu ir sava veida svētceļojums. Vēl stāsta, ka uz šo vietu sievietes braucot ārstēt arī neauglību.
Ja ir apskatītas pilsdrupas, noteikti ir vērts ieiet arī pils muzejā, kas ir izveidots senajā kroga ēkā. Pilsdrupu un muzeja apskatīšana bez gida pakalpojumiem diviem pieaugušajiem un vienam bērnam kopā izmaksā 11 eiro. Par atsevišķu samaksu muzejā ir iespēja arī pārģērbties viduslaiku drānās un uzvilkt kājās apavus, ar kādiem staigāja tajos laikos. Muzejs iekārtots divos stāvos. Visspilgtāk atmiņā man paliek spīdzināšanas rīki, kuri tika izmantoti viduslaikos. Atliek vien nodomāt, cik labi, ka nedzīvojām tajā laikā, jo daudzie baismīgie spīdzināšanas veidi, metodes, kā arī nāves sodi uzdzen pamatīgus drebuļus.
Turpat netālu pie muzeja ir vēl viena ēka. Tā atgādina tādu kā amatnieku māju, kurā tūristiem ir iespējams ne tikai iegādāties dažādus roku darinājumus – adītas zeķes, cepures, vestes, jakas, no linu auduma bērniem darinātās kleitiņas, arī piespraudes, auskarus, krelles un citas lietas, bet arī ieturēt maltīti. Jārēķinās gan ar to, ka ēdienkartē nav lielas izvēles – zupa un pankūkas. ◆
