Daukstu pagasta Staru kultūras nama zālē 18.novembra vakarā deg sarkanbaltsarkanas sveces, uz skatuves – Latvijas karogs un rakstainu dūraiņu “lietus” koku zaros, skatītāju zāle – pilna gaišas mīlestības.
Daukstu pagasta Staru kultūras nama zālē 18.novembra vakarā deg sarkanbaltsarkanas sveces, uz skatuves – Latvijas karogs un rakstainu dūraiņu “lietus” koku zaros, skatītāju zāle – pilna gaišas mīlestības. Tās radītāji – bērni un mazbērni, radi, kaimiņi un paziņas, bet goda vietā – astoņas drosmīgākās pagasta vecmāmiņas.
Pasākums bija apliecinājums, ka valsts svētkus var svinēt citādāk, nekā esam raduši.
Viesu priekšā stājas vecmāmiņas – Inta Sirmace, Anita Laganovska, Aina Oļļa, Aina Maltavniece, Līvija Ziediņa, Anna Boldāne, Anita Habeka un Mirdza Fazekaša. Liene Vaice un Kārlis Karolis, kas ir Staru kultūras nama vadītājas Ineses Stalīdzānes palīgi, iepazīstinot katrai no viņām rod vispiemērotākos vārdus. Izrādās, ka vecmāmiņām ir daudz kopīga. Viņas visas mīl darbu, dzeju, dziesmas, rokdarbus, bet galvenais – mazbērnus.
Lepojas ar pašu šūtiem priekšautiem
Par to, ka vecmāmiņas ir ne tikai čaklas rokdarbnieces, bet arī prasmīgas saimnieces, liecina pirmais konkurss – iznāciens priekšautos. Līvija Ziediņa demonstrē 1983.gadā speciāli uz meitas kāzām šūto priekšautu, bet gados visjaunākā vecmāmiņa Anna Boldāne šim vakaram izvēlējusies mazu, romantiski dzeltenu priekšautu, jo pēc dabas esot dzīvespriecīga. Mirdza Fazekaša lepojas ar priekšautu, ko darinājusi pirms 20 gadiem.
Arī viņas kādreiz bija jaunas
Tas, ka mūžs krietni pāri pusei, netraucē atcerēties romantisko jaunību un, atskanot valsim “Pie skaistās zilās Donavas”, ļauties dejai. Vispirms to apliecina vakara viešņas – Stradu pagasta pensionāru deju kolektīva “Baltābele” dejotājas. Viņas nomaina Staru kultūras nama sieviešu kvartets, kas dziesmā “dejo vienu vasaru”, un Gulbenes Bērzu pamatskolas sporta deju kluba “Elegance” dejotāji, lai tad valsī grieztos vecmāmiņas.
“Esam pieradušas, ka dzīvē mūsdienu sievietes vada kungus, bet svētku brīdī būs citādāk – kungi vadīs sievietes,” saka I. Stalīdzāne. To, ka tas ir tā, pierāda zemnieku saimniecības “Mālkalni” saimnieks Andris Rubenis (neiztrūkstošs dejotājs pagasta ballēs) un Kārlis Karolis no Gulbenes, viņi pēc kārtas izdancina visas vecmāmiņas.
Man viņa ir vismīļākā un skaistākā
Pēc pasākuma otrās daļas beigām vaicāju kādai mazai meitenītei, kas viņai šovakar patīk vislabāk. “Mana vecmāmiņa, jo viņa bija visskaistākā!” meitēns attrauc. “Dievs nepaspēja būt visur, tāpēc viņš mums radīja vecmāmiņas,” pasniedzot ziedu savai omītei, apliecina kāds zēns. “Mana vecmāmiņa ir ļoti mīļa, viņa vienmēr mani saprot,” šie vārdi rod vietu Naura, Daces, Ilzes, Markusa, Lauras, Elīnas, Agneses un citu mazbērnu lūpās.
“Pirmo reizi piedalos šādā pasākumā un jūtos patiesi laimīga,” saka Inta Sirmace, bet Aina Maltavniece atzīstas, ka ir satraukta, jo notiekošais saviļņojis sirdi. “Manuprāt, vecmāmiņām vajadzētu sanākt kopā biežāk, lai izvēdinātu sava darba un zināšanu pūralādes,” saka viņa.
“Man bija 18 gadu, kad apprecējos, tāpēc par vecmāmiņu kļuvu 36 gadu vecumā,” smej Anna Boldāne un atzīst, ka līdz ar bērniem un mazbērniem arī pati jūtoties jauna.
“Vecmāmiņas ir mūsu prieku un bēdu krātuvītes, darbu un nedarbu pūralādes, jūs sargājat mūs un pašas sevi, tāpēc esiet stipras. Lai šovakar vismaz viens eņģelis nolaižas no debesīm pie jums!” novēl I.Stalīdzāne. Vecmāmiņu rokās līdz ar baltu ziedu gulst arī balts eņģelis, bet goda vietā – liela svētku torte.
“Laukos šādi ir vislabāk svinēt svētkus. Šovakar godinām pagasta vecmāmiņas, bet tās var būt arī lauku sievietes, uzņēmējas vai daudzbērnu ģimenes. Iespēju ir daudz. Labprāt šādu pasākumu organizētu arī rajonā,” kamēr vakara dalībnieki pošas trešajai daļai, saka I.Stalīdzāne, bet kāds rīdzinieks piebilst, ka pirmo reizi mūžā valsts svētkus svinot tik mājīgi un sirsnīgi. Tas nozīmē, ka viss ir izdevies.
