– Ak, sievietes! – skanēja labsirdīgi smiekli. – Atā, man telekarte beidzas, – Alīda nolika klausuli un atspiedās pret kabīnes sienu.
– Ak, sievietes! – skanēja labsirdīgi smiekli.
– Atā, man telekarte beidzas, – Alīda nolika klausuli un atspiedās pret kabīnes sienu. Kā aizmigusi viņa stāvēja, nespēdama uzreiz pārvarēt mulsinošo un pretrunīgo informāciju.
Reinis slims? Grib nopirkt dzīvokli? Daļa naudas pārskaitīta… Alīda nezināja, cik Vācijā maksā dzīvokļi, taču ne jau tik lēti, kā viņu pilsētā. Ja viņa nebūtu ieskrējusi pie Ingas, to neuzzinātu. Mazpamazām Alīdas prātā izveidojās mozaīkas attēls, ko viņa salika no atsevišķiem gabaliņiem – nejaušībām. Reinis cenšas atbrīvoties no viņas, lai varētu pārcelties uz dzīvi Vācijā. Pēc Gata teiktā viņa saprata, ka naudas pietiek dzīvokļa iegādei. Inga bija teikusi, ka Reinis ir pārskaitījis tikai daļu. Tātad uzņēmums bankrotēs. Nauda aizplūdīs prom. Kādēļ? Kādēļ Reinis tā dara?
– Jūs ilgi tur stāvēsiet? – nepacietīgs vīrietis bungoja pa stiklotajām kabīnes durvīm. Viņš jau bija nobriedis sākt lamāties, bet ieraudzījis Alīdas spokaini bālo, no bailēm sašķobīto seju, steidzīgi pakāpās sāņus, dodams tai ceļu.
* * *
Fakti pārlieku griezās acīs. Pat ļoti. Niks Zvirbulis sēdēja pie sava rakstāmgalda kabinetā un centās izanalizēt situāciju. Negadījums solārijā, kas atgādināja strādnieka paviršības kļūmi, tāds vairs nelikās. Salons nebija maksājis nekādas prēmijas saviem darbiniekiem. No kurienes tad radās piecsimt lati? Un tūlīt vien Artis tiek piekauts gandrīz vai līdz nāvei. Niks dziļi nepārzināja sieviešu psiholoģiju, tomēr juta, ka vizīti uz solāriju un pie masiera vajadzēja pieteikt sievietei pašai. To bija izdarījis viņas vīrs Reinis, konditorejas ceha īpašnieks. Vai biznesā nodarbinātam vīram ir laiks noņemties ar tādām lietām?
Otrs negadījums nav saistīts ar pirmo, tomēr atkal figurē Alīda un viņas vīrs. Ja Ksenija nebūtu labprātīgi pieteikusies iet uz veikalu un apģērbusi kažoku, kas tad būtu bijis? Mjā, tā vien šķiet, ka Reinis cenšas nomušīt sievu. Mašīna, kura notrieca Kseniju, atradās pilsētas nomalē. Uzbrucējs to vienkārši “aizņēmās” un padarījis, kas vajadzīgs, to atstāja. Par laimi noziedznieks ir atstājis pirkstu nospiedumus. Tomēr uzzinājis, kam tie pieder, Niks apjuka. Ja saikne ir, un izmeklētājs juta, ka ir, kas tad ir kopīgs respektablam uzņēmējam ar nesen no cietuma iznākušu recidīvistu Geru?
* * *
Alīda pa istabu mētājās kā tīģeris krātiņā. Steidzami bija kaut kas jāizdomā. Ja viņa sēdēs rokas klēpī salikusi, tad Reinis uzvarēs. Aizbraukt padzīvot pie radiem? Cik ilgi? Pie meitas uz Ameriku? Šā vai tā nāksies vīram teikt, kurp viņa domā doties. Nē, tā nav izeja.
