Latvijas Lauku tūrisma asociācijas “Lauku ceļotājs” piedāvāto apskates objektu skaitā ir arī saimniecība “Straumēni” Vērenē Ogres rajona Madlienas pagastā. Saimniecībā audzē 40 vīnogu, apmēram 80 plūmju, 60 bumbieru un 60 ābolu šķirnes, kā arī persikus, arbūzus un aprikozes. Aug arī krūmmellenes.
“Straumēnu” saimnieki Teiksma un Andris Gailīši lepojas, ka garām viņu mājai ved visā Baltijā garākā ozolu aleja. Viesu uzņemšanai “Lauku ceļotājam” viņi saimniecību pieteikuši paši, norādot, ka tās kolekciju dārzā augošie augļu koki var būt interesanti arī citiem. “Ražu vākt sākam tad, kad jūlijā ienākas ķirši, kam seko vīnogas, plūmes, āboli – tā līdz vēlam rudenim. Pagaidām lielas tūristu grupas mūsu saimniecību nav apmeklējušas, bet to piesaistei esam apņēmušies pievērsties nākamgad,” stāsta A.Gailītis. Primārais būs dārzs, nevis plašas nakšņošanas iespējas, jo saimniecības attīstībai Eiropas finansējums netiekot izmantots, izņemot platībmaskājumus.
Viss – par savu naudu
“Visu pamazām darām un attīstām par saviem līdzekļiem atkarībā no tā, cik izdodas atlicināt, tāpēc arī virzība nav tik strauja, kā gribētos. Apsaimniekojam mana vectēva zemi – 15 hektārus. Augļu dārzu sākām veidot 1988.gadā, bet pie ēku būves ķērāmies 1995.gadā. Vēl viss iecerētais nav pabeigts, jo ir doma izveidot arī nelielu sporta un atpūtas kompleksu,” stāsta saimnieks. “Straumēnos” vieta rasta dzīvojamajai ēkai, saimniecības ēkām, pirtij, vasaras nojumei. Augļus lielākoties pārdod vietējā tirgū, sadarbojoties ar tuvējo pirmsskolas izglītības iestādi un skolu, kā arī tirgo paziņām un draugiem. “Nākotnē, kad augļu koki sāks ražot ar katru gadu salīdzinoši vairāk, būs jādomā par plašākām ražas pārdošanas iespējām. Mūsu problēma ir tā, ka augļus nevaram uzglabāt ilgstoši, praktiski tās ir divas trīs dienas. Tas nozīmē, ka ar lielveikaliem sadarboties pagaidām nevaram, jo viņu noteikums – lai augļi plauktos varētu uzglabāties vismaz pusi mēneša vai vēl ilgāk,” stāsta A.Gailītis.
Pārmanto aizraušanos
Saimnieks bilst, ka mīlestība uz augļu dārzu esot pārmantota no vecvecākiem un vecākiem, kā arī uz to pamudinājis bijušais darbabiedrs Antons Razgalis, kurš audzējis dažādu šķirņu augļu kokus. “Ar ieņēmumiem par pārdotajiem āboliem, bumbieriem, vīnogām arbūziem, persikiem un aprikozēm ģimeni nevaru uzturēt, tāpēc strādāju ceļu būvniecībā, sievai atvēlot rūpes par augļu dārzu, apkārtnes veidošanu un citām mājas rūpēm, jo ierīkot dārzu un to aizaudzēt arī nevar. Lai gūtu peļņu, jāveido komercdārzs, nevis kolekciju dārzs. Ir jāaudzē tikai ziemas šķirņu āboli, kurus var nodot ilgākai uzglabāšanai vai lielākā daudzumā kādam augļu pārstrādes uzņēmumam. Uzskatu, ka ir vajadzīgi arī tādi dārzi, kur dominē šķirņu daudzveidība, lai par šķirnēm, to pielāgošanos augšanas un klimatiskajiem apstākļiem, garšas īpatnībām un tamlīdzīgi varētu pastāstīt arī citiem,” stāsta A.Gailītis.
Atļauj degustēt
“Straumēnu” saimnieki produkcijas tīkotājiem vispirms piedāvā to nogaršot. Pārliecināmies, ka Latvijas klimatiskajos apstākļos iespējams izaudzēt garšīgus un sulīgus arbūzus, melones, saldas vīnogas, aprikozes un persikus. Izgaršojam plūmes, tīksmināmies par lielisko dzērveņu ražu. “Man ir bailes iet uz mežu, tāpēc cenšos, lai viss izaugtu dārzā, arī dzērvenes. Dzērvenāji labi ieauga un labi ražo. Pirmo gadu ēdām persikus, perspektīvā būs arī kivi,” lepojas Teiksma. Saimniecība pārdod arī skujeņu un vīnogulāju stādus.
