Tagad nu mums pašiem ir savs vēju prezidents – tā var paspēlēties ar jaunievēlēta prezidenta uzvārdu un vējaino trešdienu. Jācer tikai, ka jaunā prezidenta mugurkauls nelocīsies kā koki vējā! Kopumā man nebija liels pārsteigums šī Saeimas deputātu galīgā izvēle, jo Vējonis tomēr bija kompromisa figūra un varēja prognozēt, ka vienošanās beigās notiks. Turklāt diezin vai tieši šī Saeima, kurā ar reputācijas jautājumiem jau tā ir pietiekami problēmu, vairs varēja atklāti atļauties tālākās spēlītes ar “zoodārziem vai citiem dārziem”. Kopumā man nav ne daudz sliktu, ne arī pārāk cildinošu vārdu par Vējoni. Domāju, ka potenciāls, lai šo darbu veiktu, viņam ir, un diezin vai Vējonim tagad arī var prasīt, lai viņš atrisinātu visas Latvijas problēmas un uzreiz. Viena lieta gan, lai iegūtu iedzīvotāju atzinību, Vējonim būs nepieciešama uzreiz – skaidra un gaiša valoda un nostāja valstij svarīgos jautājumos un ne tikai saistībā ar ārpolitiku. Pie tā nāksies piestrādāt. Tāpat svarīgi, cik jaunais prezidents spēs būt neatkarīgs savos lēmumos no politiķiem, kas virzīja viņa kandidatūru uz augsto amatu. Būtu jau labi, ja Vējonim arī izdotos pildīt paša teikto pēc ievēlēšanas, ka “politiķis nedrīkst melot”. Kā reizi tieši šajā Saeimā ar melošanu izceļas, kaut vai prezidenta vēlēšanu sakarā. Visi opozīcijas spēki arī nacionāļi apgalvoja, ka par Vējoni nu gan viņi nebalsoja, bet 55 balsis tomēr savācās. Tas bija amizanti un varētu pat pasmieties, ja vien nerastos nelabas aizdomas, ka tieši tā notiek arī citos svarīgos jautājumos.
