Pagājušajā nedēļā stājās spēkā grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kas diktē, kādas prasības jāievēro cūku audzētājiem tajos novados, kur visa teritorija noteikta kā ārkārtas situāciju zona Āfrikas cūku mēra dēļ. Noteikumus nāksies ievērot arī Gulbenes novada cūku audzētājiem. „Dzirkstele” jau rakstīja, ka arī mūsu novads ietilpst šajā zonā.
Iedzīvotājiem, kas savās saimniecībās tur cūkas, ir divas iespējas – līdz šai ceturtdienai, 28.augustam, cūku novietnē ieviest visas ar biodrošību saistītās prasības vai cūkas nokaut, saņemot par to kompensāciju. Pretējā gadījumā cūkas nāksies iznīcināt, bet par kompensāciju aizmirst.
Tā nav dienesta
iegriba
Pārtikas un veterinārā dienesta Austrumvidzemes pārvaldes vadītāja Indra Tomiņa uzsver, ka stingrie noteikumi nav dienesta iegriba. Prasību ievērošana ir būtiska paša dzīvnieku īpašnieka pašaizsardzībai. Ja nav līdzekļu, lai iegādātos dezinfekcijas līdzekļus un sakārtotu novietnes, tad jāizšķiras par cūku nokaušanu. „Par to, ka cilvēkiem ir interese par visu, liecināja lauksaimnieku sanāksme, kas notika Gulbenē. Tika uzdots ļoti daudz jautājumu. Ja cilvēki grib turēt cūkas, tad nav cita varianta, kā ievērot prasības, tāpēc katram pašam ir rūpīgi jāpieņem lēmums, kā rīkoties. Gulbenes novadā visās saimniecībās, kur ir cūkas, biodrošības pasākumi jāievieš ar 28.augustu. Līdz šai ceturtdienai vēl ir laiks meklēt dezinfekcijas līdzekļus, ierīkot dezinfekcijas paklājus, žogus un citu. Ja to izdarīt nav iespējams, tad līdz 28.septembrim ir jāpiesakās Pārtikas un veterinārajā dienestā, ka cūkas tiks likvidētas, lai varētu saņemt kompensāciju. Šis jautājums ir atrisināms ar vienu telefona zvanu. Savukārt 31.oktobris ir tas datums, kad biodrošības pasākumi būs jāievēro visā Latvijā,” skaidro I.Tomiņa.
Runā kā ar
cilvēkiem
Tirzas pagasta lauksaimnieces Ligitas Zvirbules saimniecības „Avotiņi” kūtī šobrīd rukšina divas cūkas. Saimniece bilst, labi, ka ir tik maz, jo bijusi doma turēt desmit cūkas, kuras tagad nāktos nokaut, jo biodrošības pasākumu simtprocentīga ievērošana neesot iespējama.
(Turpinās no 1.lappuses)
„Būšu spiesta cūkas nokaut, jo biodrošības noteikumus man nav iespējams izpildīt. Cūku aizgaldas atrodas vecajā kūtī, kur kādreiz atradās teļi. Tajā brīvi var iekļūt gan grauzēji, gan var ielīst arī sveši klaiņojoši suņi. Lai grauzēji netiktu iekšā, man kūtij ir vajadzīgs liels kapitālais remonts. Varu pie kūts pārvilkt citus apavus, jo, pa pagalmu staigājot, ir saskare ar zemi, varu arī cūkēdienu uz vietas sataisīt, bet kūti pārbūvēt nav pa spēkam. Rakstīšu iesniegumu, ka cūkas nokaušu. Pēc tam vienu gadu būšu stingrā Pārtikas un veterinārā dienesta uzraudzībā, lai gan kūts stāvēs tukša. Ir tik sāpīgi skatīties, kā manas pēdējās cūkas aiziet. Es ar viņām runāju kā ar cilvēkiem un saku, ka šajā saimniecībā viņas ir pēdējo reizi. Manuprāt, daudziem saimniekiem par cūkām nāksies aizmirst. Tagad nezinu, kur likšu pieaudzētos kartupeļus, auzas un graudus, kas bija domāti desmit cūku barošanai! Nevaru iedomāties, ko tagad iesāks tie lauksaimnieki, kuri rakstīja projektus un grasījās būvēt jaunas kūtis. Izkausim tagad visas cūkas, bet kur pēc tam ņemsim sivēnus? Atkal no Krievijas ievedīsim? Šos noteikumus izpildīt pa spēkam varbūt ir tikai lielajām modernajām novietnēm. Latvietis vienmēr ir ēdis cūkgaļu. Ar „Roltoniem” vien mēs arklu nepavilksim. Tagad tik jāgaida, kas būs nākamie dzīvnieki, kam ķersies klāt. Man šķiet, ka šī sērga ir speciāli ievazāta Latvijā. Pirms tam nekas tāds nav bijis,” uzskata L.Zvirbule.
Cūka nav jāsadedzina
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Gulbenes biroja uzņēmējdarbības konsultante Aija Supe stāsta, ka katru dienu atskan tālruņa zvani, kā arī ierodas apmeklētāji, lai taujātu pēc padoma, kā rīkoties. „Tie lauksaimnieki, kuri audzē bekonus, īpaši nežēlojas, bet tiem, kam ir sivēnmātes vai vaislas cūkas, situācija ir sliktāka. Īpaši, ja sivēnmātei paredzēta atnešanās. Sivēnu pārdošana šiem saimniekiem ir papildu ienākums. Cilvēkiem ir grūti saprast, no kuras puses slimība var ienākt saimniecībā, jo laukos katrā sētā ir suns vai kaķis, arī vistas visur staigā, tāpēc mazajām saimniecībām arī prasības ievērot ir daudz grūtāk. Cerēsim, ka Gulbenes novadā šī slimība neienāks. Cilvēki interesējas, ko iesākt ar gaļu, ja cūka šajā karantīnas laikā ir nokauta. Daudzi domā, ka tā ir jāsadedzina. Gaļu drīkst ēst un bez ierobežojuma arī izdalīt radiniekiem vai draugiem, jo pie mums šīs slimības nav,” mierina A.Supe. Tiem cilvēkiem, kuri izlēmuši cūku nokaut un saņemt kompensāciju, ir jāveic dzīvnieka pirmreizējā apskate, ko veic veterinārārsts. Pēc nokaušanas veterinārais speciālists atkal apskata iekšējos orgānus. Šī apskate jāveic 24 stundu laikā. Veterinārārsti ir zinoši, kādi dokumenti vajadzīgi, lai saņemtu atlīdzību.
Apelē pie sirdsapziņas
Ziemeļaustrumu virsmežniecības inženieris medību jautājumos Laimonis Kļaviņš stāsta, ka salīdzinājumā ar iepriekšējo sezonu mednieki daudz cītīgāk izšaujot meža cūkas arī Gulbenes novada mežos. Katru nedēļu tiekot apzināta informācija par nomedītajām meža cūkām, kas ļaujot izpētīt to intensitāti. „Es apelēju pie visu cilvēku sirdsapziņas, ja tiek redzēts kritis dzīvnieks, par to nekavējoties ziņot Pārtikas un veterinārajam dienestam. Nav jau teikts, ka meža cūka ir nobeigusies Āfrikas cūku mēra rezultātā. Krišanas iemeslu noteiks dienesta veiktās analīzes. Mums visiem kopā ir jāzina, kas kur notiek. Vienā no pēdējām sanāksmēm piedalījās arī Gulbenes novada pašvaldības pārstāvis un interesējās par dzesētavu iegādes iespējām,” norāda L.Kļaviņš.
Līdz rītdienai, 27.augustam, vēl ir iespējams pašvaldībām iesniegt iesniegumu Lauku atbalsta dienestā, lai varētu iegādāties dzesētavas meža cūku liemeņu uzglabāšanai. Akciju sabiedrība ”Latvijas Valsts meži” šim mērķim ir ziedojusi 970 000 eiro. Dzesētavas ietilpībai ir jābūt tādai, lai tajā varētu vienlaikus uzglabāt 2 līdz 10 nesadalītu pieaugušu meža cūku liemeņus. Pašvaldības iegādātās dzesētavas nodos mednieku kolektīviem. Ziemeļaustrumu reģionālās pārvaldes vadītāja Saulcerīte Indričeva informē, ka Gulbenes novads bijis starp pirmajiem, kas pieteicies dzesētavu iegādei. Tās tiks dalītas proporcionāli teritorijai. ◆
