Kā piesaistīt jaunus ģimenes ārstus, pašvaldībai joprojām konkrēta risinājuma nav
Arvien vairāk Gulbenē saasinās ģimenes ārstu problēma. “Dzirkstele” jau rakstīja, ka ar šo gadu praktizēt beidza ģimenes ārste Rasma Melbikse. Tagad ir zināms, ka arī ģimenes daktere Ruta Kalniņa ir ieplānojusi doties pelnītā atpūtā.
Tagad sarežģījumi arī pilsētā
Nacionālā veselības dienesta Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Māra Āboliņa informē, ka dienesta Vidzemes nodaļa 2.jūlijā ir saņēmusi iesniegumu, kurā ģimenes ārste Ruta Kalniņa informē, ka ar šī gada 23.decembri izbeidz praktizēt kā ģimenes ārste. Šīs ārstes praksē uz 2015.gada 20.maiju bija reģistrēti 1694 pacienti, tajā skaitā 25 bērni.
M.Āboliņa stāsta, ka dienesta Vidzemes nodaļa ir nosūtījusi vēstuli Gulbenes novada pašvaldībai, kurā lūdz pašvaldības viedokli, kā rīkoties pēc ārsta prakses darbības pārtraukšanas. “Dienesta Vidzemes nodaļa uzskata, ka pēc ārsta prakses darbības izbeigšanas jāsaglabā ģimenes ārsta prakses vieta Gulbenē. Risināms būtu jautājums par jaunu ģimenes ārstu piesaisti Gulbenes novadam, jo vēl viena brīva prakses vieta Gulbenē ir jau kopš šī gada 1.janvāra, jo beidza praktizēt ģimenes ārste Rasma Melbikse. Uz šo brīvo vietu neviens ģimenes ārsts pagaidām nav pieteicies,” norāda M.Āboliņa.
Gulbenes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Andis Caunītis “Dzirkstelei” stāsta, ka ir apzināti jaunie ārsti, kas studē, bet esot redzams, ka mediķi labprātāk priekšroku dod lielākajām pilsētām un uz mūsu pusi ģimenes ārsti netiecas. Un, ja līdz šim lielākās problēmas ar ģimenes ārstu ir bijušas Rankas pagastā un sarežģījumi bijuši arī Stāmerienas pagastā, tad tagad tie būs arī pilsētā. “Pagaidām šai problēmai konkrēta risinājuma nav. Saprotam to, ka pārējie ģimenes ārsti būs pārslogoti. Paņemt pie sevis jau viņi pacientus var, bet pie liela pacientu skaita tiem ģimenes ārstiem, kas mums ir, būs grūti nodrošināt nepieciešamos medicīnas pakalpojumus,” saka A.Caunītis.
Jārisina valstiski
Deputāts Ivars Kupčs, kurš ir arī sociālo un veselības jautājumu komitejas sastāvā, uzskata, ka problēma ar ārstiem pirmkārt un galvenokārt ir jārisina valstiskā līmenī, jo problēma ar ārstu trūkumu nav tikai mūsu novadā, bet arī daudzos citos novados. “Mums ir brīvais tirgus, līdz ar to neviens jaunajiem speciālistiem neliedz doties, piemēram, uz Norvēģiju, kur viņi saņem daudzreiz lielāku algu. Pamēģiniet nu šim jaunajam speciālistam piedāvāt kaut ko tādu! Ja valstij viena studenta apmācība izmaksā pietiekami dārgi, tad, pabeidzot studijas, viņš vismaz trīs gadus varētu atstrādāt savā valstī, un tad jau valstiski tiek noteikts, kurā vietā viņš atstrādā. Un, kad speciālists jau atnāktu uz šejieni, tad mēs, pašvaldība, varam nākt pretī ar dzīvojamo platību, varam jau laikus izremontēt dzīvokli. Ja viņam ir bērns, tad ir vieta arī bērnudārzā. Ja šis ārsts vēlētos vēl papildus mācīties, varam viņu atbalstīt materiāli šajā ziņā,” saka I.Kupčs.
Arī deputāts Gunārs Ciglis uzskata, ka šī problēma ir jārisina valstiskā līmenī, jo tā skar arī citus novadus. “Varbūt ir jāievieš kvota tiem, kas dodas studēt. Piemēram, kādi pieci gadi viņiem jānostrādā reģionos vai novados par ģimenes ārstiem,” domā G.Ciglis.
Deputāte Sandra Daudziņa domā, ka ir jādara viss iespējamais, lai ieinteresētu pašlaik vēl studējošus ārstus par savu darba vietu izvēlēties Gulbeni. “Kas tieši? Pašvaldības vadībai jātiekas individuāli ar topošajiem ārstiem, katram var būt cita interese – kādam pārņemt privātpraksi no ģimenes ārsta, kādam varbūt dzīvesvieta – dzīvoklis vai māja, varbūt studiju atmaksa vai stipendija. Šāds līgums pirms pāris gadiem tika noslēgts ar studējošu pediatri,” saka S.Daudziņa un piebilst, ka par situāciju ar ģimenes ārstiem Gulbenē ir ziņots līdz pat premjeres līmenim. “Diemžēl Gulbene nav unikāla, ārstu – gan ģimenes ārstu, gan citu speciālistu – trūkst novados visā valstī. Var katra pašvaldība censties pievilināt ārstus savai teritorijai, tādējādi atkal kādai citai pietrūks. Jautājums jārisina valstiski,” tāpat kā I.Kupčs un G.Ciglis uzskata arī S.Daudziņa.
