Lejasciems: tāpat kā gulbene atzīmē 75.gadadienu.
Lejasciems: tāpat kā gulbene atzīmē 75.gadadienu
Astoņpadsmit dienas ātrāk nekā Gulbenei – 1928.gada 7.februārī – pilsētas tiesības tika piešķirtas Lejasciemam. Tolaik tā bija mazākā Latvijas pilsēta ar apmēram 500 iedzīvotājiem, kas lepojās ar pilsētas ģerboni, kurā bija attēlots zils baļķis uz zelta lauka. Zilā krāsa simbolizēja Gauju, bet zeltītā – druvas.
“Arī šodien daudzi lejasciemieši izsaka vēlēšanos, kaut Lejasciems atkal atgūtu pilsētas tiesības, lai gan saprot, ka tas pieder vēsturei,” saka Lejasciema bibliotēkas, kurai apritējuši 110 gadi, vadītāja Inta Balode. Viņa pauž prieku, ka lejasciemieši ir ieinteresēti dzimtās vietas vēstures faktu apzināšanā.
Viens no viņiem ir Lejasciema vēstures pētnieka Jāņa Kučera dēls Jānis Kučers, kurš dzimtajā pagastā no Rīgas atgriezies pirms desmit gadiem.
“Uzskatu, ka man ne tikai jāturpina tēva iesāktās tradīcijas, bet jābūt aktīvam pagasta kultūras dzīves atbalstītājam, tāpēc esmu iesaistījies mākslinieciskās pašdarbības kolektīvos,” saka J.Kučers.
Lejasciema pilsētiņas topogrāfiju pētījis arī Jānis Tālivaldis Zemzaris un citi.
1903.gadā, būvējot pirmo dzelzceļa līniju Gulbenes rajona teritorijā, tās maršruts Lejasciemu neskāra. Pilsēta palika malā no galvenajiem ceļiem un tirdzniecības vietām, tāpēc tās saimnieciskā attīstība kļuva aizvien lēnāka.
Latvijas valdība 1939.gadā pieņēma lēmumu Lejasciemam atņemt pilsētas tiesības.
