Valsts kultūrkapitāla fonds ir finansiāli atbalstījis Tirzas attīstības biedrības ieceri restaurēt Tirzas evaņģēliski luteriskās baznīcas ērģeles.
Valsts kultūrkapitāla fonds ir finansiāli atbalstījis Tirzas attīstības biedrības ieceri restaurēt Tirzas evaņģēliski luteriskās baznīcas ērģeles, kā arī veikt Vecadulienas muižas kapličas konservācijas un restaurācijas sagatavošanas neatliekamos darbus.
Ērģeļu pirmsrestaurācijas izpētes darbiem ir piešķirti 540 lati, kapličas konservācijas un restaurācijas sagatavošanas darbiem – 1200 lati.
Tirzas baznīcas ērģeles ir būvētas 1836.gadā un ir vecākās Vidzemē (ieskaitot Rīgu). Ērģeļu būves autori ir ērģeļu meistari Frīdrihs Huberts un Frīdrihs Hermans. “Latvijā šīs ir vienīgās zināmās viņu darinātās ērģeles, tādēļ tās ir īpaši vērtīgas. Pēc Tirzas pagasta attīstības biedrības pasūtījuma 2006. gada augustā ērģeļu meistars Alvis Melbārdis veica ērģeļu sākotnējo izpēti un nepieciešamo remonta darbu tāmēšanu,” stāsta Tirzas attīstības biedrības valdes priekšsēdētājs Nils Treijs. Lai gan ar ērģelēm šobrīd gandrīz nav iespējams spēlēt – plēšu āda ir saplīsusi, gaisa pieplūdes motors ir mazjaudīgs un nespēj pacelt pat vienu plēšu, ir atvienoti kāju pedāļi, bojāti taustiņi, no 13 reģistriem ar problēmām darbojās tikai 4, ērģeles tomēr iespēju robežās tiek izmantotas regulārajos dievkalpojumos un koncertos. Arī pērn vasarā baznīcā notika trīs garīgās mūzikas koncerti, tajos piedalījās arī pazīstami mūziķi. “Speciālisti atzīst, ka šīm ērģelēm ir ļoti skaists un savdabīgs skanējums, taču, veicot kaut vai tikai ērģeļu restaurācijas sākuma darbus, būtu iespējams palielināt koncertu māksliniecisko līmeni. Restaurācija ļautu šo unikālo instrumentu atstāt arī nākamajām paaudzēm,” uzskata N.Treijs.
Tirzas attīstības biedrība vēlas nodrošināt arī Vecadulienas muižas kapličas saglabāšanu. Kapliča ir būvēta apmēram 1914.gadā, taču tai ir nopietni bojāta nesošo sienu konstrukcija, masīvie granīta apšuvuma bloki, kuri veido jumta un sienu apšuvumu, atdalās no nesošajām sienām, uz jumta aug koki, nokritusi un saplīsusi ir arī marmora plāksne ar barona fon Tīzenhauzena dzimšanas un miršanas datumu. Lai nodrošinātu kapličas saglabāšanu, nepieciešams izpētīt kapliču, sagatavot tehnisko dokumentāciju un rast līdzekļus tās konservācijai un restaurācijai. Darbs pie kapličas izpētes jau ir uzsākts, to veic SIA “Arhitektoniskās izpētes grupa”.
N.Treijs stāsta, ka būtu ļoti jauki, ka ar laiku varētu savest kārtībā visus Tirzas pagasta kultūras pieminekļus. Lai piesaistītu finansējumu, tiks rakstīti atkal jauni projekti.
