Pagājušajā piektdienā zemkopības ministre Laimdota Straujuma tikās ar Gulbenes novada zemniekiem, lai galvenokārt uzklausītu viņu priekšlikumus par tiešo maksājumu sadali, piena kvotām, zemes iegādes kreditēšanas iespējām, atbalstu jaunajiem lauksaimniekiem, lauksaimniecības izglītības iespējām un citiem jautājumiem.
Iekšējā sajūta – beigsies veiksmīgi
Pavisam drīz Briselē sāksies pēdējais valsts vadītāju sarunu raunds par to, kas notiks ar Eiropas Savienības kopējo budžetu, jo lielās maksātājvalstis grib maksāt mazāk. Kad būs panākta vienošanās par kopējo budžetu, tiks lemts par tiešajiem maksājumiem. “Latvija joprojām nav atkāpusies no prasītajiem 80 procentiem, kas ir aptuveni 200 latu par hektāru. Manuprāt, tas būtu ļoti labs maksājums, bet tas nozīmē, lai kādai valstij maksātu vairāk, tas jāsamazina citai. Premjers uz Briseli dosies ar nemainīgu uzskatu, ka visām Baltijas valstīm jāsaņem vienādi tiešmaksājumi, ka Latvija nevar palikt pēdējā vietā, jo es nesaskatu atšķirību lauksaimniecībā ar Igauniju un Lietuvu. Tomēr lielākais, ko varētu sasniegt, ir 77 procenti. Tad mēs būtu vienā līmenī ar Rumāniju,” stāstīja ministre. Šobrīd galvenā cīņa turpmākajiem 7 gadiem ir 560 līdz 800 miljonu latu papildu piešķiršana tiešmaksājumos lauksaimniekiem. Gadā tie būtu aptuveni 100 miljoni latu papildus. Ar Baltijas valstīm solījusi solidarizēties arī Vācija un Francija. “Par to ir vērts cīnīties, bet manas iekšējās sajūtas saka, ka Latvijai viss beigsies veiksmīgi,” teica L.Straujuma.
Domājot par Lauku attīstības plānu 2014. līdz 2020.gadam, tiek pārskatītas atbalsta programmas. Ir doma vairākus atbalsta pasākumus apvienot vienā projektā. Ministre norādīja, ka vienam zemniekam projektā ir iespējams saņemt 2,8 miljonus latu. “Ja 283 miljoni latu ir paredzēti, piemēram, pasākumam “Lauku saimniecību modernizācija”, tad šo atbalstu iespējams saņemt labākajā gadījumā 100 zemniekiem. Esmu absolūti pret to, ka 2,8 miljonus latu saņem viens zemnieks. Ministrija piedāvā vienam zemniekam 500 000 latu, jo tā būs iespēja projektos iesaistīties salīdzinoši lielākam skaitam lauksaimnieku,” uzskata ministre.
Vai piens būs vajadzīgs?
”Manā saimniecībā top moderna novietne 300 slaucamām govīm. Tas nozīmē, ka piena ražošana palielināsies trīs reizes, tāpēc ir svarīgi zināt, vai turpmāk piens būs vajadzīgs, ja šobrīd piena kvotas valstī ir pārsniegtas un nāksies maksāt sodu?” interesējās zemnieku saimniecības “Lācīši” saimnieks Stanislavs Gžibovskis, tādējādi paužot arī citu zemnieku satraukumu. “Iespējams, ka kvotu gadā, kas beigsies nākamā gada aprīlī, mēs iziesim ar 100 procentu izpildi un valstij soda naudu maksāt nevajadzēs. Absolūti skaidrs, ka 2013.gadā kvotas pārsniegsim, jo lauksaimnieki ir nostabilizējušies, piena izslaukums palielinās. Tas ir labi, jo 2015.gadā kvotu nebūs un Latvijas zemniekiem nāksies konkurēt brīvajā tirgū. Esam sagatavojuši vairākus priekšlikumus saistībā ar kvotām, piemēram, diferencēt soda maksājumus, pārdalīt kvotas starp valstīm un tamlīdzīgi,” stāstīja ministre. Atklāts ir jautājums, ko darīt ar lauksaimniekiem, kuriem ir kvotas, bet viņi tās nevēlas pārdot, kā arī kāpēc nevar atcelt 2009.gadā ieviesto noteikumu, ka piena kvotas nevar iznomāt, ko iesākt ar kvotu rezervi? No zemnieku puses kārtējo reizi izskanēja atzinums, ka zemnieks ir vismazāk aizsargāts. Uz ko ministre bilda, ka esot jāsāk domāt valstiski, ka vairāk jāseko piena kvalitātei. Ganāmpulku īpašnieki norādīja, ka masveidā tomēr nevajadzētu ieviest vēl bargākus noteikumus kvalitātei, jo diemžēl esot gadījumi, kad piena pārstrādātāji savas finansiālās problēmas risinot ar piena analīžu palīdzību.
Zemes tirgus nav stabils
L.Straujuma atzina, ka Latvijā diemžēl zemes tirgus nav nostabilizēts. Zemnieku saimniecības “Sopuļi” īpašnieks Gunārs Ciglis bilda, ka Latvijā nav ņemta vērā pērkamās zemes struktūra. Vēl citi bilda, ka pārāk ilgs ir birokrātiskais process, proti, kamēr zemnieks bankā kārto dokumentus zemes pirkšanas atbalstam, tikmēr atbrauc ārzemnieks ar naudas pilnu maku un darījums notiek. Beļavas pagasta zemniece Inese Kļaviņa rosināja hektārmaksājumus izmaksāt kā kredītu zemes iegādei. Zemnieki ierosināja piešķirt kredītu arī meža zemēm, lai nolūkoto zemes īpašumu varētu iegādāties kopumā, nevis atsevišķi veicot dārgos pārmērīšanas darbus meža platībai, krūmiem un tamlīdzīgi. Ministre solīja, ka zemes iegādes kreditēšanas programma turpināsies. Kritiku izpelnījās arī valsts meža ceļu būvētāji, jo, būvējot vienus ceļus, pilnībā tiekot izpostīti ceļi, pa kuriem brauc paši būvētāji. Tika atzīts, ka zemnieki joprojām nenovērtē meliorēto zemju nozīmi, ka meliorācijas sistēmas netiek uzturētas kārtībā. Vairākkārt L.Straujuma uzsvēra lauksaimnieku kooperācijas pozitīvo nozīmi, uz ko Litenes pagasta kooperatīvās sabiedrības “Klēts” vadītājs Aldis Dukurs atbildēja, ka latviešu zemnieks kooperēties ir gatavs tikai tad, kad ir pilnībā nospiests uz ceļiem vai citur nav kur vērsties pēc palīdzības, ka pie vainas ir kolhozi, kas savulaik izjaukuši kooperācijas sistēmu. Ministre atgādināja, ka kooperēšanās prasa lauksaimniecības produkcijas nodrošinājumu. Tika diskutēts arī par lauksaimnieciskās izglītības nozīmi un citu. Tikšanās nepārprotami liecināja, ka novada zemnieki vēlas noteiktību un drošību nākotnei.
