Gulbenes dzimtsarakstu nodaļas darbinieki 30.decembrī reģistrēja divas laulības, lai jaunu gadu sagaidītu kā ģimene.
Gulbenes dzimtsarakstu nodaļas darbinieki 30.decembrī reģistrēja divas laulības, lai jaunu gadu sagaidītu kā ģimene. Divu cilvēku juridiski sakārtotas ģimenes attiecības. Atbildība vienam par otru, pienākums un, protams, mīlestība.
Tomēr ir daudz piemēru, kad nodaļas darbiniecēm nākas izzināt cilvēku viedokli par to, kas ir morāle un garīgums. Šādi jautājumi rodas, ja attiecības nav sakārtotas, piemēram, nav šķirta iepriekšējā laulība, oficiāli nereģistrētās kopdzīves laikā piedzimis bērns un tamlīdzīgi. Par šiem un citiem ar divu cilvēku attiecībām saistītiem jautājumiem dzimtsarakstu nodaļas vadītājai Vitai Elsiņai izveidojies savs viedoklis.
“Ir daudz gadījumu, kad divi cilvēki iepatīkas viens otram, viņi atstāj iepriekšējās ģimenes, lai “mestu kauliņus kopā”. Nekad nav tā, ka laulības iziršanā vainojams tikai viens cilvēks. Vaina jāmeklē abos. Protams, var būt tā, ka sievai vīrs ir dzērājs, bet kādam vīram – sieva absolūti nepraktiska, kurai negribas mājās neko darīt, tāpēc ir jāšķiras.
“Manuprāt, vainīgiem jājūtas abiem, jo kādreiz taču bija tā, ka puisim patika tieši tā un neviena cita meitene, viņš gribēja tikai viņu. Tas pats sakāms par meiteni, kas pirms laulībām zināja, ka viņas puisim patīk iedzert. Vai viņa toreiz to neredzēja? Nekas tāpat vien uzreiz nerodas. Ja vīra tieksme pēc alkohola radusies kopdzīves laikā, tad jāmeklē atbilde, kāpēc tā noticis? Varbūt tas ir tāpēc, ka vīram radušies slikti draugi, varbūt laulātos vairs nesaista jūtas? Protams, ir gadījumi, kad ģimene izirst it kā pati no sevis. Diemžēl laulības šķiršanas paziņojumu ir ļoti daudz. Tas nav patīkami, bet cilvēki ir sākuši saprast, ka izbeigušās attiecības ir juridiski jāsakārto.
Jāņem vērā arī mantiskie jautājumi. Pamēģiniet iedomāties, kādas problēmas rodas, ja juridiski nav sakārtota laulības šķiršana. Cieš kā viena, tā otra puse. Divi cilvēki, kas nav saistīti ar laulības saitēm, var apgalvot, ka viņiem šobrīd tā ir labi, ka viņi ir viens otram vajadzīgi, ka dzīvo kopā, bet, kas notiek, kad šī vajadzība vairs nav tik liela? Dzīvojot reģistrētā laulībā, šiem cilvēkiem atbildība vienam pret otru ir lielāka arī tad, ja kādam no viņiem ir slikti, ja vīrs un sieva ir veci un nevarīgi. Dzīvē mēdz būt tā: cik cilvēku, tik gadījumu, tomēr divu cilvēku attiecībām pāri stāv morāle un likumība,” saka V.Elsiņa.
Rudenī viņa bijusi pieredzes braucienā uz Vāciju un iepazinusies ar likumdošanu, kas saistīta ar bērna un laulības reģistrāciju.
“Vācijā salīdzinājumā ar mums pieprasa vairāk dokumentu, lai iegūtu iespējami konkrētāku informāciju par laulājamām personām. Laulību ceremonija tur ir vienkāršākā nekā pie mums. Mēs rūpējamies, lai laulību reģistrācijas ceremonija būtu svinīga, bet Vācijā tajā piedalās jaunais pāris, dzimtsarakstu pārzinis un liecinieki. Interesējāmies, vai ceremonijā mēdz būt arī mūzika, dzeja un tamlīdzīgi, pārzinis uz mums izbrīnīti raudzījās, bilstot, ja tas ir vajadzīgs, lai viņi paši meklē, kas spēlē un dzied. Mēs laulību svinīgajā ceremonijā ne tikai nolasām oficiālo dokumentu un jaunlaulātie izvēli apliecina ar parakstu un “jā” vārdu, bet cenšamies sarūpēt arī kaut ko cilvēku sirdij. Šinī ziņā esam vāciešiem priekšā,” stāsta V.Elsiņa.
