Gulbenē izsludinās konkursu par kultūras koncepcijas izstrādi. Tuvākajā laikā paredzēts izstrādāt un domes sēdē apstiprināt konkursa nolikumu un pēc tam izsludināt to publiski.
Gulbenē izsludinās konkursu par kultūras koncepcijas izstrādi. Tuvākajā laikā paredzēts izstrādāt un domes sēdē apstiprināt konkursa nolikumu un pēc tam izsludināt to publiski.
“Gulbenē ir daudz kultūras iestāžu, taču trūkst koordinācijas. Iespējama ir situācija, ka viens pedagogs vada trīs deju kolektīvus, kuros ir vieni un tie paši dejotāji. Taču vadītājs saņem trīs algas. Tanī pašā laikā, kad Gulbenē jārīko rajona deju svētki, nav, kas to uzņemtos darīt,” saka Irīna Zeibārte.
Pēc viņas domām, Gulbenē vispār nav kultūras koncepcijas un skaidrības par to, “uz ko mēs ejam”. Ir daudz dubultošanās, un nereti arī vērojama bezatbildība. I.Zeibārte atzīst, ka būtībā ir runa par kultūras jomas reorganizāciju Gulbenē.
Gulbenē ir šādas kultūras iestādes – kultūras nams, muzejs, bibliotēka. Ir arī bērnu izglītības iestādes, kas nav uzskatāmas par kultūras iestādēm tradicionālajā izpratnē, – Bērnu un jauniešu centrs, mūzikas skola, mākslas skola.
Aptaujātie kultūras darbinieki pauž “Dzirkstelei”, ka nav izprotamas runas par to, ka Gulbenē nav cilvēka, kas koordinētu kultūras darbu. Pilsētas domē bija izsludināts konkurss uz speciālista amatu izglītības, kultūras un sporta darbā. Konkursā uzvarēja Liāna Jansone, kas ir arī Gulbenes Izglītības pārvaldes vadītāja. Taču vēlāk no speciālistes amata nosaukuma pazuda atbildība par kultūru un sportu, atstājot rūpes tikai par izglītību. Kultūras darbinieki ir arī nobažījušies, ka kultūras koncepcijas izstrāde vērsta tikai uz to, kā mazāk maksāt kultūras darbiniekam, bet pēc iespējas vairāk paprasīt no viņa, paplašinot darbības jomu. Vai tikšot ņemts vērā, ka kultūras darbinieku algas ir iztikas minimuma līmenī?
