Brāļi Jānis un Elvijs Stībeļi ar patiesu azartu un entuziasmu popularizē aktīvu dzīvesveidu, organizē dažādus novada un starpnovadu sporta pasākumus, jo vēlas, lai Gulbenes vārds izskan plašāk.
Kopā ar domubiedriem 2016.gadā viņi nodibināja biedrību “1st Place”, kuras mērķis ir sniegt ne tikai jauniešiem, bet arī dažādu paaudžu cilvēkiem iespēju lietderīgi un interesanti pavadīt brīvo laiku, iesaistoties dažādās sportiskās aktivitātēs. Brāļi skaidro, ka biedrības dibināšana bija nepieciešama, lai varētu piesaistīt projektu finansējumu un popularizēt aktīvu dzīvesveidu. Tas arī izdodas.
Ne vienmēr viņu iecerētais pasākums tiek finansiāli atbalstīts, bet tas nenozīmē, ka tāpēc viņi iecerēto ideju nerealizē, – tas esot tikai vēl lielāks stimuls darīt. “Ja mūs neatbalsta, mēs rokas nenolaižam. Rakstām ne tikai projektus, arī Gulbenes novada pašvaldības sporta komisijai esam lūguši līdzfinansējumu. Pērn mums atteica vairākiem pasākumiem, bet kādam arī piešķīra. Saprotam, ka viņiem nav pienākums mūs finansēt, jo tas ir mūsu hobijs, iniciatīva, tāpēc atrodam citu veidu, kā tikt pie finansējuma. Esam rakstījuši pieteikumus arī mūsu novada jauniešu iniciatīvu konkursam. Mūs atbalsta arī vietējie uzņēmēji. Ja ne finansiāli, tad citādi, piemēram, bija pasākums, kurā mums izlīdzēja ar ģeneratoru. Tas arī ir atbalsts! Nebūs tā – ja mums nepiešķir naudu, mēs raudāsim un neorganizēsim. Ja ir ieplānots, tad mēs arī ejam uz to,” saka Jānis.
Ir jādod savs ieguldījums
Brāļi nepiekrīt tam, ka mazpilsētā nav, ko darīt. “Visi skatās uz Rīgu. Gribam šo stereotipu lauzt, jo ir mums tādi jaunieši, kas var noorganizēt pasākumus paši priekš sevis un citiem. Un mums izdodas lauzt šo stereotipu, jo mūsu organizētajos pasākumos iesaistās arvien vairāk cilvēku ne tikai no mūsu novada, bet arī no kaimiņu novadiem. Aktīvākie ir alūksnieši un madonieši,” stāsta Elvijs un Jānis.
Elvijs uzskata, ka ir jāsniedz savs brīvprātīgais ieguldījums sabiedrībai, nevis “tikai jāsēž un jāsaka, ka nav iespēju”. Savukārt atlīdzība par paveikto ir gandarījums, prieks un labās sajūtas.
“Kāpēc nav tik daudz brīvprātīgo entuziastu? Jāņem vērā, kādas ir cilvēka prioritātes. Mums ar brāli pagājušajā, simtgades, gadā radās ģimenes pieaugums. Man ir meita, viņam – dēls. Mūsu bērni augs šajā pilsētā, un mēs vēlamies, lai viņiem ir vairāk iespēju, nekā ir bijis mums,” saka Elvijs.
Brāļi arī atklāj, ka par iesaistīšanos brīvprātīgajā darbā, organizējot sportiskus pasākumus, saņēmuši arī pārmetumus. Bet par tiem viņi gan tikai pasmaida. Elvijs skaidro, ka līdz šim ir bijuši cilvēki, kas ar šādu pasākumu organizēšanu ir atraduši veidu, kā pelnīt naudu. “Mums tas ir vienkārši – mēs esam entuziasti, mums tas ir hobijs, mūsu prieks, bet citiem tas visus gadus ir bijis peļņas avots, tāpēc šādiem cilvēkiem liekas, ka mēs viņiem liekam sprunguļus ratos un atņemam maizi,” saka Elvijs. Savukārt Jānis piebilst, ka tas viņus tikai dzen uz priekšu.
Pasākumu būšot daudz!
Brāļi sola, ka šogad viņu organizēto pasākumu būšot pietiekami daudz. Piemēram, pavasarī ir ieplānots pasākums, kad jaunieši kopā ar vietējo lēmējvaru spēlēs futbolu, “Vēlamies, lai deputāti novelk uzvalkus un iznāk laukumā kopā ar jauniešiem un uzspēlē,” saka Jānis.
Savukārt martā bērniem notiks pasākums “Lielā balva” – piepūšamo atrakciju sacensības. Aprīlī ieplānots Lieldienu kauss volejbolā, kas ir nakts turnīrs. Pērn šis pasākums bija plaši pārstāvēts.
Maijā notiks talka, kad ar laivām dosies pa Pededzi un tīrīs tās krastus. “Jau pagājušajā gadā to darījām un šogad turpināsim,” par iecerēm stāsta Jānis.
Elvijs ir arī Atzeles volejbola līgas organizators. Viņš dzirdējis, ka daži gulbenieši uzskata, ka, izveidojot Atzeles volejbola līgu, ir sagrauts volejbola līmenis Gulbenes novadā. “Manuprāt, ir tieši pretēji – esam panākuši, ka pie mums brauc citu novadu sportisti un redz, kas ir Gulbene. Es pats gan organizēju, gan spēlēju, bet vairāk gan mani saista organizatoriskā puse, jo tad jūti līdzi, kāds ir līmenis. Šogad mums ir 14 komandas un 10 komandas ir līdzvērtīgas. Ir 4 jauniešu komandas, kurām arī ir labs līmenis, un tas mani pārsteidz. Līgā spēlē daži, kas ir Latvijas izlasē, arī tādi, kas ir kandidāti uz Latvijas izlasi, ir spēlētāji no Nacionālajām līgām, Entuziastu līgas. Veidojot Atzeles līgu, doma bija ļaut spēlētājiem, kas dzīvo, piemēram, Balvos, braukt spēlēt nevis uz Rīgu, bet tepat šajā reģionā uztaisīt kaut ko tādu. Viens no iemesliem, kāpēc es paliku Gulbenē, ir volejbols. Es pats pabeidzu Gulbenes novada valsts ģimnāziju un iestājos Robežsardzē. Man ir bijusi iespēja braukt dzīvot un strādāt uz Ventspili, Ludzu, bet es izvēlējos par labu Gulbenei,” stāsta Elvijs.
Savukārt Jānis pēc Gulbenes 2.vidusskolas absolvēšanas gluži kā Sprīdītis, paceļojot pa plašo pasauli, sapratis, ka vislabāk ir mājās, tur, kur ir ģimene. Trīs gadus nodzīvojis Vācijā, pusotru – Anglijā, tad vēl pāris – Rīgā. “Ir grūti vienam pašam svešumā. Es atgriezos, atradu darbu, un tagad arī Gulbenē var nopelnīt labu algu un var dzīvot,” saka Jānis.
Bez atbalsta būtu grūti
Abu sirdslieta kopš bērnības ir sports. Jāni aizrauj futbols, Elviju – volejbols.
Tētis Ilmārs, kurš savulaik Gulbenē bijis pazīstams futbolists, aizvedis abus dēlus trenēties pie Borisa Jamkovija. “Tad es sapratu, ka tur mans ātrums noder. Biju viens no ātrākajiem komandā. Esmu skolas laikā iesaistījies dažādos sporta veidos, bet futbols mani ļoti piesaistīja. Skolas laikā starpbrīžos ar džekiem spēlējām bumbu. Vidusskolā gan nebija, kur trenēties, jo nebija tāda trenera. Kad aizbraucu uz Vāciju, tad atsāku spēlēt. Tur katru svētdienu notika spēles. Gribētu šeit uzspēlēt futbolu, bet te manam vecumam nenotiek tādi treniņi, vienīgi, ja sanāk kopā entuziasti. Bija doma izveidot spēcīgu komandu, mēģināt trenēties, bet tad sapratu, ka laikam diezin vai izdosies – daudziem ir darbs, kā arī pārāk lielas personiskās ambīcijas,” stāsta Jānis.
Abi priecājas, ka ir palīgi, kas atbalsta sporta pasākumus, citādāk nekas nesanāktu. Reizēm palīdz abu jaunākais brālis Renārs, kā arī palīgā nāk abas māsas – Lelde un Līga. Viena palīdz iesaistīties projektos, otra ir klāt sporta pasākumos kā mediķe, jo pēc izglītības ir medmāsa.
Elvijs atzīst, ka viņiem klātos ļoti grūti, ja nebūtu atbalsta. “Visvairāk sadarbojamies ar jauniešu centru “Bāze”, atbalstu sniedz Gulbenes novada pašvaldība, sporta komisija, Gulbenes sporta centra direktors Ziedonis Lazdiņš, “SLB” meitenes, pie kurām varam aiziet pēdējā dienā un viņas izpalīdzēs. Mūs atbalsta arī “Kantes krogs”. Vēl ir ļoti, ļoti daudz cilvēku, kuriem varu teikt paldies!” uzsver Elvijs.
Jānis atzīst – ir gandarījums, ja cilvēki prasa, kad būs nākamais pasākums. “Mēs paši vēl neesam izdomājuši, bet jau interesējas,” stāsta Jānis. Elvijs secina – tātad cilvēkiem patīk. Bet tajā pašā laikā viņš uzsver, ka viņi to nedara publicitātes dēļ. “Darām to, jo mums tas patīk,” viņš saka.
Jānim ir 27 gadi, Elvijam – 26 gadi.
◆ Mācījušies: Gulbenes Bērzu sākumskolā, Daukstes pamatskolā, pēc tās absolvēšanas Jānis turpināja mācības Gulbenes 2.vidusskolā, Elvijs – Gulbenes novada valsts ģimnāzijā. Abu mīļākais mācību priekšmets – sports.
◆ Bērni: abi Latvijas simtgadē sagaidījuši pasaulē nākam savus mazuļus.
◆ Hobijs: aktīva dzīvesveida popularizēšana.
