Vakar Gulbenē pieminējām pirms septiņiem gadiem šajā datumā pilsētas bērnudārzā notikušās traģēdijas upurus.
Vakar Gulbenē pieminējām pirms septiņiem gadiem šajā datumā pilsētas bērnudārzā notikušās traģēdijas upurus.
Gulbenes 1.bērnudārzā laikraksts uzzināja, ka traģēdiju piedzīvojušais kolektīvs, bojā gājušo piederīgie un citi labas gribas cilvēki šajā dienā vienmēr dodas uz Gulbenes kapsētu, lai atstātu iedegtas svecītes un ziedus pie bojā gājušo atdusas vietām.
Kaut pagājuši septiņi gadi, kolektīvā nerunā par notikušo, tomēr ikviens nes sevī traģisko notikumu atmiņas un klusībā piemin bojā gājušo vārdus – audzinātāju Anželiku Žvīguri un trīs meitenītes Anastasiju, Olgu un Viktoriju.
Gulbenes prokuratūrā kāds darbinieks laikrakstam atgādināja, ka tiesas prāvā sakarā ar šo traģēdiju pirms daudziem gadiem kāds bojā gājušo piederīgais esot teicis: “Slepkava vēlējās salauzt cilvēkus, taču tas viņam nav izdevies.” Traģēdija gulbeniešiem joprojām sāp. Bērnudārza kolektīvā ir neatdota parāda sajūta, jo nav izteikts publisks paldies audzinātājai Anželikai, kas traģēdijā gāja bojā kā varone, aizstāvot bērnus līdz pēdējam elpas vilcienam. Kolektīvs nolēmis rakstīt ierosinājuma vēstuli bērnu un ģimenes lietu ministram Ainaram Baštikam, lūdzot izskatīt iespēju piešķirt bojā gājušajai audzinātājai pēc nāves apbalvojumu, kas apliecinātu sabiedrības pateicību viņai par pilsonisku drosmi un uzupurēšanos bērnu drošības vārdā. Šo iniciatīvu atbalsta arī Gulbenes pilsētas domes deputāts Zintis Vībāns.
Upurējot savu dzīvību, Anželika aizkavēja slepkavu un tika taupīta dzīvība trim puisēniem un vienai meitenītei. Izglābās arī audzinātājas meitiņa, liktenīgi pirms diendusas viņai uz bērnudārzu pakaļ atnāca vecaistēvs. Tāpēc šajā traģēdijā ir arī gaišā puse, kas tāpat kā Anželikas varonība vieš gaišumu visu to cilvēku sirdīs, kurus personiski ir skārusi piedzīvotā traģēdija.
