“Sodiem par videi nodarītajiem kaitējumiem jābūt bargākiem,” uzskata Madonas reģionālās vides pārvaldes Gulbenes daļas vadītājs Jānis Lūkins.
“Sodiem par videi nodarītajiem kaitējumiem jābūt bargākiem,” uzskata Madonas reģionālās vides pārvaldes Gulbenes daļas vadītājs Jānis Lūkins.
Pašreizējā situācijā pārkāpēju soda ar 100 latiem, bet kaitējums vērtējams tūkstošos latu. Ir daudz piemēru, ka cilvēks lūdz atļauju veikt kādu darbību, viņam to aizliedz, bet viņš neklausa, jo ir gatavs maksāt, viņaprāt, nelielo sodu.
Valdības komiteja oktobra beigās skatīja grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz bargākus sodus vides aizsardzības prasību pārkāpējiem, jo līdzšinējie normatīvie dokumenti daudzviet ir savstarpēji pretrunīgi.
J.Lūkins norāda, ka ir būtiski, kādā veidā nosaka sodu un kā izmeklē konkrētu pārkāpumu. “Vispirms ir jāsakārto valsts likumdošana un tad jārisina pārējie jautājumi, jo šobrīd normatīvo dokumentu pretrunu dēļ ir grūti piemērot sodus atbilstoši Administratīvo pārkāpumu kodeksam. Izveidojusies situācija, ka izdod likumu, bet pēc tam tajā izdara tik daudz izmaiņu, ka pat juristiem dažkārt nav skaidrs, kādā veidā piemērot likumu par sodu,” saka J.Lūkins. Vadītājs domā, ka dokumentāli jāizstrādā norāde, kādā veidā vides aizsardzības inspektors konstatē pārkāpumu, vai viņam ir tiesības noteikt sodu, vai ar to nodarbojas citas institūcijas.
“Piemēram, Dānijā vides aizsardzības inspektori pārkāpējus nesoda, bet par pārkāpumu ziņo policijai, kas to izmeklē, bet par soda apjomu lemj tiesa. Ceru, ka šāda kārtība būs arī Latvijā, tai kļūstot par Eiropas Savienības dalībvalsti,” bilst J.Lūkins.
Grozījumi paredzēs bargākus naudas sodus par atsevišķiem pārkāpumu veidiem. Piemēram, par nelikumīgu naftas produktu vai citu kaitīgu vielu novadīšanu ūdenstilpē amatpersonu varēs sodīt ar naudas sodu no 1000 līdz 5000 latiem, bet par neatļautu notekūdeņu novadīšanu – no 80 līdz 200 latiem. Ja par piesārņojošo vielu izplūdi neziņos vides aizsardzības vai pašvaldības iestādēm, slēps ekoloģisko situāciju vai sagrozīs faktus, sods būs no 50 līdz 250 latiem.
J.Lūkins uzskata, ka bargāk jāsoda arī par vides un dabas resursu aizsardzības prasību pārkāpšanu meža apsaimniekošanā, dzīvnieku aizsardzībā, kā arī par sugu un biotopu aizsardzības prasību neievērošanu. Grozījumi paredz sodīt ar 50 līdz 500 latiem.
“Gulbenes rajonā ir likvidētas ķimikāliju noliktavas, nav rūpniecības uzņēmumu, tāpēc pārkāpumu ir mazāk. Toties nesakārtotā likumdošana pieļauj noteikumu neievērošanu meža izstrādāšanā. Dažviet tas notiek dabas liegumā. Tagad aktivizēts darbs, nosakot aizsargājamos biotopus upēs un dabas liegumus, bet to vajadzēja darīt jau tad, kad zemi likumīgi piešķīra lietošanā īpašniekam, kurš, izrādās, nemaz nav zinājis, ka mežu cērt dabas lieguma teritorijā. Līdzīga situācija veidojas ar mazo spēkstaciju izbūvi,” saka J.Lūkins.
Par patvaļīgām darbībām ūdenstilpēs, mazo hidroelektrostaciju tehnisko noteikumu un ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu sodīs ar naudas sodu no 250 līdz 500 latiem, par normatīvu neievērošanu degvielas uzpildes staciju ekspluatācijā – no 250 līdz 500, naftas bāzu ekspluatācijā – no 500 līdz 5000 latiem.
