Gulbenietis Herberts Balodis turpina interesēties par iespēju Gulbenes pilsētas teritorijā izvietot vēl vairāk soliņu, lai īpaši vecākās paaudzes cilvēki, kuri ne vienmēr izmanto pilsētas autobusu, lai no pilsētas centra aizbrauktu, piemēram, līdz Latvijas Sarkanā Krusta Gulbenes komitejai, mērojot šo gabalu kājām, pa ceļam varētu atpūšoties pasēdēt uz soliņiem.
Tā ir dārga manta
“Saprotu, ka, piemēram, Vecgulbenes muižas parks ir privāta teritorija, tāpēc īpašnieks var rīkoties pēc saviem ieskatiem, tomēr citviet pilsētā soliņu varētu būt vairāk, jo ne visi cilvēki uzturas tikai parkos un skvēros. Gar pilsētas stadionu tika izveidota plaša ietve gan gājējiem, gan arī velosipēdistiem. Daudzi cilvēki iet pa šo ielu, bet ielas malā nav neviena soliņa, lai gan tur varētu būt. Tas pats arī Rīgas ielā. Ir soliņi pie autobusu pieturām, arī 1.Maija ielas skvēriņā, bet varētu būt vēl citviet ielas malā, jo ne visiem pa spēkam mērot attālumu no pasta līdz bijušajai autokombināta ēkai,” prāto H.Balodis. Viņš uzskata, ka, lai ierīkotu soliņus, daudz naudas nevajag. “Vietā, kur savulaik atradās pilsētas estrāde, joprojām saglabājušies solu betona balsti. Tos taču varētu izmantot. Atliktu sarūpēt tikai kokmateriālu sēžamās daļas ierīkošanai,” iesaka iedzīvotājs.
Savukārt 93 gadus vecā pilsētas iedzīvotāja Saša Līkanse labprāt brīdi pasēž uz soliņa centrālajā skvērā. “Es nevaru tālu aiziet. Vienā dienā runāju ar kādu vecāku kundzi, kura izteicās, ka pa ceļam uz lielveikalu “Beta” Bērzu ielas malā varētu būt kāds soliņš, tāpat arī pie lielveikala. 16.martā “Betā” atkal notiks Zaļais tirdziņš. Es arī gribu mēģināt tur aiziet, bet sarunbiedre teica, lai to nedaru, jo pa ceļam nebūs kur apsēsties. Vecam cilvēkam katrs soliņš ielas malā ir dārga manta,” saka S.Līkanse. Vairāki pilsētas iedzīvotāji bilda, ka soliņi varētu būt arī gar ielas malām, bet tad ir jāizveido īpašas to izvietošanas vietas.
Gar ielas malām nebūs
Labiekārtošanas iestādes vadītāja Ligita Miezīte norāda, ka ielas malā soliņus noteikti neviens neliks. “Ja ir soliņš, tad ir jābūt vietai, kur sēdētājam likt kājas. Pie privātās mājas ielas malā taču nevar likt soliņu, jo ir iela, ietve un neliela zaļā zona. Tā nav nekur, ka pilsētas centrā gar ielu malām ir soliņi. Ja cilvēks vēlas pasēdēt un atpūsties, tad to var darīt skvērā, parkā vai citā atpūtas vietā. Gulbenē pat neviens lielveikals nav nolicis soliņus. Iedomājieties, kas notiks, ja lielveikalu priekšā būs soliņi! Kas kops soliņu apkārtni? Kur vēl Rīgas ielā novietot soliņus, ja tie jau ir katrā sabiedriskā transporta pieturvietā? “ jautā L.Miezīte. Pagaidām netiekot domāts arī par jaunu atpūtas vietu izveidi pilsētā, jo pietiek darba, lai koptu un uzturētu kārtībā esošās. “Nav jau tā, ka var uztaisīt visu, kas ienāk prātā. Ir vajadzīgs projekts un nauda,” piebilst iestādes vadītāja.
Ir jārod risinājums
Gulbenes pilsētas pārvaldes vadītājs Andis Caunītis domā citādāk. “Pilsētā soliņu noteikti varētu būt vairāk. Esmu runājis ar SIA “Gulbenes nami” kā māju apsaimniekotāju, ka pie daudzdzīvokļu mājām varētu ierīkotu soliņus, jo pavasarī īpaši vecāki cilvēki vēlas vairāk uzturēties svaigā gaisā. Līdzpaņemtie krēsli vai taburetes grimst zemē, tāpēc sēdētājs var apgāzties un nodarīt sev kaitējumu. Soliņi šo problēmu atrisinātu. Mums ir arī gari ejamie ielu posmi. Ja cilvēks, piemēram, no Brīvības ielas 22 dodas uz “Betu” vai “Maximu” iepirkties, tad nesamais var būt smags, tāpēc vienā piegājienā viņš aiziet līdz mājai nevar. Arī autobuss ne vienmēr ir risinājums, kad jāizšķiras par maizes kukuli vai autobusa biļeti,” bilst A.Caunītis. Pārvaldnieks uzklausījis iedzīvotāju iebildumus, ka skvērā pie 1.Maija ielas soliņi atrodas atklātā nenoēnotā vietā. A.Caunītis pieļauj, ka sadarbībā ar Labiekārtošanas iestādi pilsētā vēl varētu izveidot kādu atpūtas vietu. “Uzklausījām arī iedzīvotāju kritiku, ka soliņi nav ērti. Manuprāt, ir iespējams rast kaut kādu risinājumu saistībā ar soliņiem,” sola A.Caunītis.
