Šogad aprit 50 gadi, kopš Velēnā Gaujas krastā pie Dauguļu mājām tika ierīkots hidrometeoroloģiskais postenis.
Šogad aprit 50 gadi, kopš Velēnā Gaujas krastā pie Dauguļu mājām tika ierīkots hidrometeoroloģiskais postenis.
Posteņa pirmā darbiniece Maiga Biseniece stāsta, ka toreiz šeit ieradusies kāda sieviete no Valmieras, kas meklējusi piemērotāko vietu posteņa ierīkošanai. To vajadzējis ierīkot Gaujas krastā, kur palu laikā ūdens pārplūst tikai uz vienu pusi. “Sieviete mani kā pastāvīgo iedzīvotāju uzaicināja parādīt Gauju, kā arī veikt mērījumus un novērojumus. Tolaik man bija 35 gadi un es labprāt piekritu šim piedāvājumam. 17.septembrī pirms nu jau vesela pusgadsimta es pirmo reizi izgāju veikt mērījumus un diendienā nostrādāju 42 gadus,” stāsta M.Biseniece. Kad Maigai apritēja 77 gadi un kājās jau sāka trūkt spēka, viņas darbu pārņēma Ingrīda Biseniece, kas postenī darbojas arī šobaltdien.
Abas posteņa darbinieces stāsta, ka šeit darbs ir vairāk saistīts ar Gaujas ūdens līmeņa mērījumiem, kā arī nokrišņiem. “Katru dienu divas reizes dienā mēru ūdens līmeni, temperatūru, nokrišņu daudzumu, ko katru dienu arī paziņoju meteorologiem Aizkrauklē. Jānovēro un jāpieraksta arī atmosfēras parādības. Tagad pašā Gaujas krastā ir uzcelta arī neliela būdiņa, kurā esošie mēraparāti paši ik pa stundai automātiski nolasa mērījumus un raida datus uz Rīgu. Ziemā darba man ir vairāk. Katru rītu pastāvīgajā sniega laukā mēru sniega biezumu, trīs reizes mēnesī kilometru dodos arī uz kādu citu lauku un pa 10 metriem veicu mērījumus – sveru sniegu, aprēķinu blīvumu, puskilometru ir jāiet arī pa mežu, kur pa 20 metriem ir jāveic mērījumi. Jāmēra upē arī ledus biezums, vižņu daudzums,” stāsta Ingrīda. Viņa atzīst, ka šis darbs ir interesants. “Man ir ļoti daudz brīvā laika. Agrāk gan darba bija vairāk. Mērījumi bija jāveic arī divos dienā, bija jārēķina arī Gaujas caurplūde. Kad gāja ledus, katru stundu jāmēra ūdens līmenis. Tagad caurtece vairs nav jāmēra,” skaidro posteņa darbiniece.
I.Biseniece stāsta, ka astoņu gadu laikā, kopš viņa strādā, vienreiz ir piedzīvoti milzīgi plūdi, citugad upe gandrīz izkaltusi. 2002.gadā, piemēram, nokrišņu neesot bijis no 23.jūlija līdz 14.septembrim. Ļoti liels nokrišņu daudzums novērots 2005.gadā. “Pa gadiem esam novērojušas, ka mainās arī Gauja. Asajos līkumos tā katru pavasari izgrauž krastus citādāk. Ar laiku aizsērē arī atvari. Straujuma ziņā tā ir atkarīga no hidroelektrostaciju darbības,” atzīst Ingrīda.
