Dažiem sarakstiem ir konkrēti piedāvājumi, citiem – vispārīgi teikumi
“Dzirkstele” pēta partiju programmas un noskaidro viņu nostādnes aktuālos jautājumos. Šoreiz par skolu nākotni mūsu rajonā. Pārskatot visu septiņu partiju programmas saistībā ar izglītību, izskan vispārīgi vārdi un frāzes, kā veicināsim, nodrošināsim, piesaistīsim finanses, attīstīsim, saglabāsim, aizstāvēsim, meklēsim iespējas, taču, kādi ir konkrēti risinājumi, jautājām partiju pārstāvjiem.
Bez reformām nevarēs iztikt
Partijas “Zaļo un zemnieku savienība” saraksta līdere Sandra Duļbinska norāda, ka pie pašreizējā projekta “Nauda seko skolēnam” versijas māc šaubas, vai varēs pieturēties pie vecā modeļa bez izmaiņām.
“Rūpīgi jāizvērtē katras konkrētās skolas iespējas, kas notiks ar skolas ēku, skolotājiem, tehniskajiem darbiniekiem. Pats galvenais – kur paliks skolēni,” skaidro S.Duļbinska.
Viņa norāda, ka skaitliski nelielas skolas varētu pakārtot lielākajām kā bāzes skolas vai filiāles. Dažās skolās varētu tikt ierīkotas pirmsskolas grupas un sākumskolas klases.
“Lēmumi par skolu optimizāciju jāpieņem pārdomāti un nesteidzīgi, bet jārēķinās ar demogrāfisko situāciju. Tuvākajos gados skolēnu skaits nepalielināsies. Svarīgi ir sakārtot transportu, lai cietēji nebūtu skolēni. Būtu labi, ja varētu saglabāt visas skolas, bet, vadoties no pašreizējām valdības nostādnēm, tas nebūs iespējams,” norāda S.Duļbinska.
“Tautas partijas” saraksta līderis Nikolajs Stepanovs skaidro, ka viņu partija nesola visu skolu saglabāšanu.
“Tiem solītājiem, kuri saka, ka par katru cenu ir jāsaglabā visas skolas, man rodas jautājums, vai viņi paši tic tam, ko saka? Izejot no ekonomiskās un demogrāfiskās situācijas, protams, ka reorganizācija būs jāveic, bet, kāda tā būs, tas būs redzams, gatavojot nākamā gada budžeta plānu,” norāda N.Stepanovs.
Laukos skolām jāpaliek
Arī partijas “Jaunais laiks”, “Pilsoniskā savienība” saraksta līderis Andis Caunītis norāda, ka pašreizējā ekonomiskajā situācijā reāli nevar saglabāt visas skolas mūsu rajonā.
“Zinu, ka šobrīd jau ir lēmumu projekti vai pat jau pieņemti lēmumi par dažām skolām, kuras pavasara pusē pēc izlaiduma tiks slēgtas. Neformālās sarunās esmu dzirdējis, ka apdraudētas ir skolas Līgo un Rankas pagastā. Esošie pagastu vadītāji nevēlas par to pašlaik runāt. Manuprāt, par to ir jārunā atklāti, jo lielākās problēmas rodas tad, ja cilvēki nerunā un klusē.”
A.Caunītis uzsver, ka viens ir slēgt skolu, bet ir jāsaprot un jāizvērtē, kas notiks ar šo ēku tālāk. Viņš arī šaubās, vai tiešām sistēma “Nauda seko skolēnam”valstī darbosies.
Tomēr partija “Jaunais laiks”, “Pilsoniskā savienība” ir par to, ka izglītība un medicīna ir tās nozares, uz kuru rēķina nevajadzētu taupīt naudu.
“Jāskatās citur, kur var ietaupīt,” saka A.Caunītis.
Arī partijas “LPP/LC” pārstāvis Zintis Vībāns ir par to, ka laukos mazās skolas jāsaglabā. Tas būtu iespējams, jo saimniecisko pusi pašvaldība nodrošināt var.
“Ja skolotāji un vecāki grib, tad skolai ir jāpastāv. Tas, protams, atkarīgs no tā, vai pietiks bērnu un skolotāju, kuri gribēs strādāt un mācīt. Ja skolotāji pasaka: “Atvainojiet, mēs nestrādāsim!” – tad, protams, skola nevarēs pastāvēt,” saka Z.Vībāns.
Partijas “Latvijas Atmoda” saraksta līdere Aelita Babule uzsver, ka ir jāmeklē iespējas, lai pirmo četru klašu skolēniem būtu iespēja mācīties tuvāk mājām. Viņa arī norāda risinājumu, kā to varētu paveikt.
“Iespējas var meklēt, gan iesaistot tajā mūsu pagastu uzņēmējus, gan rakstot projektus un piesaistot Eiropas naudu. Var ņemt piemēru no Somijas, kur ir kultūras attīstības centri, kuros darbojas gan bērnudārza, gan sākumskolas audzēkņi, tā saglabājot, piemēram, renovētos kultūras namus,” domā A.Babule.
Viņa piebilst, ka partija ir paredzējusi piesaistīt vidusskolas jauniešus politisku jautājumu risināšanā.
“Vēlamies veidot mūsu skolās jauniešu parlamenta reģionālas skolu komandas, kas piedalītos un iesaistītos pašvaldību jautājumu risināšanā,” norāda A.Babule.
Jāizveido jaunas arodvidusskolas
Partijas “Sabiedrība citai politikai” Gulbenes nodaļas preses sekretārs Ivo Gāršnieks e – pasta vēstulē “Dzirkstelei” raksta, ja “izglītībai piešķirtais finansējums, kurš patlaban tiek apspriests valdībā, nespēs nodrošināt pietiekamu bāzi, lai mūsu novada skolas spētu kvalitatīvi izskolot mūsu jauno paaudzi, tad pašvaldībai kopā ar izglītības darbiniekiem būs jāmeklē risinājums, uzsvaru liekot uz skolēnu.”
Kāds ir šis risinājums, partija nepaskaidro, bet nāk klajā ar ideju pilnveidot novada arodskolas, pēc laika pat izveidot jaunas, jo mūsu valstī esot vērojams kvalificētu speciālistu deficīts.
Noskaidrot partijas “PCTVL – Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” viedokli “Dzirkstelei” neizdevās, jo saraksta līderis nebija sazvanāms vairākas dienas. Partijas priekšvēlēšanu programmā partija tikai norāda, ka, pieņemot lēmumus par lauku skolu likvidāciju vai apvienošanu, vispirms viņi konsultēsies ar attiecīgo mācību iestāžu vadību un skolēnu vecākiem.
