Deputātu kandidātiem par veidojamā Gulbenes novada pārvaldi pagaidām miglains skatījums
Kā dzīvosim, kā pārvaldīsim novadu, kā pašvaldība nodrošinās savu funkciju veikšanu, sniedzot iedzīvotājiem nepieciešamos pakalpojumus, par to “Dzirkstele” iztaujāja deputātu kandidātus.
Budžets būs noteicējs Jaungulbenes pagasta padomes priekšsēdētāja Saulcerīte Indričeva no Zaļo un Zemnieku Savienības uzskata: “Tiem cilvēkiem, kas būs ievēlēti novada domē, līdz janvārim būs rūpīgi jāizvērtē pašvaldības katras funkcijas nepieciešamību, ņemot vērā budžetu.”
Valdis Bēniņš, kas Gulbenes novada domes vēlēšanās kandidē no partijas “Par cilvēktiesībām vienotā Latvijā”, vairās no konkrētiem apgalvojumiem, to pamatodams tā: “Vadības struktūras organizēšana var notikt tikai pēc tam, kad būs zināms budžets. Tāda novada pārvaldes struktūra, kāda tika izstrādāta 2007.gadā, bija krietni pārspīlēta jau treknajā laikā.”
Seniore Dagmara Gmireka no partijas “Latvijas Atmoda” saraksta uzskata, ka iecerēto milzīgo pārvaldes aparātu novadā nevarēs veidot, jo teritorijā ir panīkusi ražošana, līdz ar to nav pašvaldības budžetam tādu iemaksu, kādas gribētos. Pēc D.Gmirekas domām, novada deputātiem, pirmkārt, jālauza galva par jaunu darbavietu radīšanu.
“Biju aizgājusi pie Nikolaja Stepanova. Viņš braukā pa ārzemēm. Nevajag ārzemes! Mums Spilvē ir dārzeņu pārstrādes uzņēmums un Pūrē arī. Teicu, lai parunā ar viņiem, vai negrib te kādu cehu atvērt! Piemēram, pašlaik maizes ceptuves ēka ir tukša. Varētu atvērt cehu,” saka D.Gmireka.
V.Bēniņš uzsver, ka “budžetu novadam iedalīs no augšas”. Viņš uzskata, ka jaunievēlētajiem deputātiem “būs jāuzklausa visi viedokļi pilnīgi visos jautājumos”, pirms viņi lems par novada pārvaldes modeli.
D.Gmireka domā: “Domāju, ka štatus novadā palielināt nevajag. Tos pašus no pilsētas lai paņem novada domei, viņi taču kaut ko zina no tā darba, kaut ko ir apguvuši. Ar kompjūteru strādāt prot.”
“Dzīvojām labi treknajos gados. Varbūt nauda netika racionāli izmantota. Bet tāda ir dzīve. Šodien no tām kļūdām arī mācāmies,” saka Jānis Antaņevičs, Rankas pagasta padomes priekšsēdētājs, kas kandidē Gulbenes novada domē no Tautas partijas.
Viņš saka, ka šogad iedzīvotāji vēl maz jutīšot pārmaiņas.
“Budžets katram pagastam un pilsētai ir veidots visam 2009.gadam. Tas, kā nauda ienāk budžetā, ir cits jautājums. Ir samazinājušās iedzīvotāju ienākumu nodokļa iemaksas. Tomēr esošie līdzekļi ir jāsadala racionāli. Sociālais darbs un pakalpojumu sniegšana iedzīvotājiem – jā, pie tā mums ir jāstrādā. Kaut kur arī nevarēs darboties modelis, ka nauda seko skolniekam,” prognozē viņš.
Par to, kāda būs novada pārvalde nākamgad, J.Antaņevičs neizsakās.
Vajag mūsdienīgu pieeju
Uzņēmuma “La Finanses” darbinieks Intars Liepiņš, kas kandidē no partijas “Sabiedrība citai politikai”, uzsver: “Dzīvojam informācijas tehnoloģiju laikmetā. Tas lielā mērā varētu atvieglot darbu, izveidojot kopēju datubāzi.” Tādējādi, kā norāda I.Liepiņš, “problēmām ar funkciju nodrošināšanu, pakalpojumu pieejamību visā novada teritorijā nevajadzētu būt”. Viņa teiktajā jaušams uzņēmēja skatījums uz novada domes darbu, kur visu nosaka finanses, pieeja informācijai, piemēram, iedzīvotāju reģistram un tehniskais nodrošinājums – elektroniskie sakari, transports. Arī SIA “ZDZ” valdes loceklis Dzintars Poļaks no “Latvijas Pirmās Partijas/Latvijas Ceļa” saraksta uz novada pārvaldi raugās ar uzņēmēja skatienu.
“Katrā pagastā vajadzēs četrus novada pašvaldības darbiniekus – pārvaldnieku, sociālo darbinieku, sekretāru, grāmatvedi. Tiem jābūt ļoti darbaspējīgiem cilvēkiem. Viņiem jāspēj palīdzēt vietējiem iedzīvotājiem, ir jāprot uzturēt labu kontaktu. Ja izraudzītie darbinieki nespēs tikt galā, būs jādomā par kadru maiņu. Pašlaik vislabāk izvēlēties jau esošos darbiniekus, kas visu labi pārzina,” uzskata Dz.Poļaks.
“Jaunā laika” un “Pilsoniskās savienības” saraksta pārstāvis, Valsts izglītības inspekcijas vecākais inspektors Arnis Šķēls uzskata: “Pēc būtības ir jāizvērtē funkcijas, kas veicamas katrai amatpersonai novada domē. Jāņem vērā ierobežotās finanses. Jāizvērtē, cik un kādas nodaļas pašvaldībā ir nepieciešamas un bez kurām var iztikt, kādas nodaļas ir jāapvieno. Jāveido sistēma precīzai, korektai un savlaicīgai sadarbībai kaut vai sociālajā, izglītības jomā starp novada domes atbildīgajām personām ar katru pārvaldnieku pagastos.”
Arī viņš uzskata, ka pagastu centros jāpaliek pakalpojumu sniegšanas vietām.
Jāpalielina sociālo palīdzību
A.Šķēls uzsver, ka sociālie pabalsti pagastos un pilsētā pašlaik atšķiras.
“Tas būs jāsabalansē. Būs jāmeklē optimālais pārejas vai izlīdzināšanas modelis, lai cilvēki mazajos pagastos nejustos mazāk nozīmīgi kā pilsētnieki vai lielo pagastu iedzīvotāji,” saka viņš.
Arī I.Liepiņš domā, ka nedrīkst samazināt darbiniekus un finanses sociālajā jomā. S.Indričeva ir pārliecināta, ka sociālā joma tuvāko gadu laikā Gulbenes novada domei būs visaktuālākā.
“Nepietiek ar to, ka sociālie darbinieki sēž un gaida, vai kāds darbinieks nāks ar iesniegumu, prasot pabalstu vai kādu citu palīdzību. Ir jādodas uz mājām. Nav noslēpums, ka bērni dzimst vairāk ģimenēs, kuru materiālais stāvoklis nav labs,” saka viņa.
S.Indričeva domā, ka katrā pagastā ir jābūt sociālajam darbiniekam. Vajag arī vismaz uz diviem vai trim līdzšinējiem pagastiem speciālistu, kas strādā ar ģimenēm un bērniem.
“Skolās ir problēmas ar sociālajiem pedagogiem,” pauž viņa.
S.Indričeva arī uzskata: “Kur nav ģimenes ārsta, ir jābūt feldšerim. Slimību profilaksei ir jāpievērš īpaša uzmanība. Ir jāskaidro iedzīvotājiem iespējas veikt veselības pārbaudes par brīvu, piemēram, vēža skrīningu.”
D.Gmireka uzskata: “Sociāli pašvaldība maz var palīdzēt trūcīgajiem. Vienīgā izeja ir ar steigu palielināt darbavietu skaitu.”
Viņa domā, ka būtiskāk ir “pašvaldībai mēģināt iestāstīt cilvēkam, ka kooperatīvs nav tas pats kas kolhozs padomju gados, ka ir jāveido kooperatīvās sabiedrības, piemēram, piena lopkopības nozarē”.
