Aizsardzības ministrs Atis Slakteris uzskata, ka nepietiekamajā vēlētāju aktivitātē, kāda Latvijā bija Eiroparlamenta vēlēšanās, nevar vainot vienīgi Vēlēšanu likumu (tiesības balsot tikai vienā konkrētā vēlēšanu iecirknī).
Aizsardzības ministrs Atis Slakteris uzskata, ka nepietiekamajā vēlētāju aktivitātē, kāda Latvijā bija Eiroparlamenta vēlēšanās, nevar vainot vienīgi Vēlēšanu likumu (tiesības balsot tikai vienā konkrētā vēlēšanu iecirknī).
“Laikam jau vilšanās ir, jo, Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā (ES), cenas palielinājās. Turklāt iedzīvotājiem Eiroparlaments šķiet tāls. Rezultātā vēlēšanās šoreiz piedalījās Latvijas praksē nepieredzēti mazs skaits iedzīvotāju. Vairums todien palika mājās, dārzā,” uzskata ministrs. Pēc viņa domām, uz vēlēšanām aizgāja tie, kas juta motivāciju.
“Vēlētājs ir izvēlīgs, pētījis sarakstus un novērtējis personālijas, kas atbilst Eiroparlamenta politiķu statusam,” domā A.Slakteris. Ministrs skaidroja, ka Eiroparlamentā apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK deputāti būs mazāk ietekmīgā grupā, savukārt divi “Jaunā laika” un viens Tautas partijas deputāts būs otrā – ietekmīgākā – grupā. “Parasti jau Eiroparlamenta deputāti no vienas valsts puslīdz labi saprotas, taču ne visi. Jāsaprot, ka ar Tatjanu Ždanoku grūti iedomāties sadarbību,” saka A.Slakteris.
Lai arī pēc Eiroparlamenta vēlēšanām apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK un “Jaunais laiks” mudina labējās partijas vienoties par neuzticības izteikšanu valdībai, A.Slakteris uzskata, ka “tiešas nestabilitātes nav”, kaut gan Tautas partija vienmēr runājusi par nepieciešamību strādāt vairākuma valdībā. “Kad ir budžeta balsojumi, vienoties grūti. Tāpēc Ministru prezidentam ir jādomā par to, kā panākt valdībai vairākuma atbalstu. Taču A.Slakteris uzsver, ka Eiroparlamenta vēlēšanām nav tiešas ietekmes uz Latvijas iekšpolitiku. “Vēlētājiem taču nejautāja, kādas partijas viņi vēlas redzēt Saeimā. Runa bija par Eiroparlamentu,” saka viņš.
Pēc ministra domām, iepriekšējā valdība bija atstājusi daudz nesakārtotu jautājumu, pie kuriem šobrīd Ministru kabinets aktīvi strādā. “Lai Latvijai nerastos zaudējumi pēc iestājas ES, lai mums būtu atbilstoša likumdošana, lai varētu eksportēt savu produkciju, to visu steidzami risinām,” saka A.Slakteris.
Ministrs izsaka cerību, ka pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas pieņemtās rezolūcijas (par to, ka pēc 30.jūnija Irākā vara jāpārņem pagaidu valdībai) Irākā sāksies miera process. Tas nozīmē, ka Latvijas kareivji drīzumā būs beiguši savu misiju šajā valstī NATO spēku sastāvā. “Paredzams, ka nākamgad sākumā Irākā jānotiek vēlēšanām, jāpieņem sava konstitūcija,” stāsta A.Slakteris. Viņš uzsver, ka Latvijai nav pašmērķis piedalīties šādās misijās, taču Latvija ir iesaistījusies kolektīvās drošības sistēmā – NATO. Tagad valstij ir tādas drošības garantijas, kādas nekad nav bijušas. “Taču tam ir dārga cena,” saka ministrs, pieminot neseno traģisko gadījumu, kad Irākā gāja bojā Latvijas kareivis.
A.Slakteris piebilst, ka līdz 2006.gada beigām Latvija būs pilnībā pārgājusi uz profesionālās armijas izveidi bez obligātā militārā dienesta.
