Trešdien, 14.maijā, Stradu pagasta Šķieneros pulcējās četru pagastu sadarbības apvienības “Strauts” dalībnieki – Galgauskas, Stradu, Jaungulbenes un Daukstu pagasta vadītāji un deputāti.
Trešdien, 14.maijā, Stradu pagasta Šķieneros pulcējās četru pagastu sadarbības apvienības “Strauts” dalībnieki – Galgauskas, Stradu, Jaungulbenes un Daukstu pagasta vadītāji un deputāti.
Viņi tikās ar Vidzemes at tīstības aģentūras vadītāju Jolantu Vjaksi, Līvānu novada domes valdes priekšsēdētāju Arvīdu Vaivodu, izpilddirektoru Aivaru Smelteri, viņa vietnieci Aiju Usāni un diskutēja par pozitīvo un negatīvo pagastu apvienošanā, kā arī izteica viedokļus par pašvaldību vienotā informācijas tīkla izveides projekta realizāciju.
“Valstī notiekošo reformu vidū atrodas cilvēks, kas no vietējiem politiķiem gaida noteiktību un konkrētu rīcību, bet mēs nezinām, kas sagaida pašvaldības, tām iekļaujoties jaunā teritoriālā veidojumā. Nezinām, vai ir labāk veidot Gulbenes novadu, vai dzīvot tāpat kā līdz šim,” pasākumā teica Stradu pagasta padomes priekšsēdētāja Anna Vīgante, kura ir arī pagastu sadarbības apvienības “Strauts” vadītāja.
Līvānu novada domes valdes priekšsēdētājs Arvīds Vaivods pašvaldību vadītājus un deputātus iepazīstināja ar novada izveides gaitu pirms trīsarpus gadiem un atzina, ka divas Līvānu pilsētai pievienotās pašvaldības apvienošanās laika periodā ir ieguvējas.
“Līvānu novadā ir 12 800 iedzīvotāju un tā teritorija ir 422,67 kvadrātkilometri. Tajā ietilpst četri ciemati, kuros īstenoti vairāki projekti infrastruktūras sakārtošanai. Izveidojot novadu, pašvaldību ieguvums ir saistīts ar savstarpējiem norēķiniem, bijušo pagastu padomju vietā ir izveidotas pagastu pārvaldes. Iedzīvotājiem ir izvēles iespējas, kur veikt dažādus maksājumus. Galvenais – nekas nav likvidēts. Darbu turpina skolas, kultūras nami, bibliotēkas, pasta nodaļas. Katru gadu palielinās novada budžets. Vietējo pašvaldību darbinieki apvienošanās rezultātā darbu nav zaudējuši, jo notikusi viņu pārvietošana uz novada centru,” teica A.Vaivods.
A.Usāne, kas novada padomē atbild par kultūras un izglītības jautājumiem, kā arī vada Rožupes pagasta pārvaldi, pozitīvi vērtēja faktu, ka nav likvidēta neviena kultūras iestāde, bet tās apvieno spēkus dažādu novada pasākumu organizēšanā un pēc naudas “viena otras kabatā nelien”, bet iztiek ar tām piešķirtajiem līdzekļiem. Skolās grāmatvedība nav centralizēta. Novada vispārizglītojošo skolu darba koordinēšanai pie Līvānu ģimnāzijas izveidots Metodiskais centrs, bet ģimnāzija ir pārņēmusi daudzas rajona izglītības pārvaldes funkcijas.
“Pagastu komunālās saimniecības Līvānu pilsētai nav pievienotas. Par komunālajiem pakalpojumiem iedzīvotāji norēķinās pagasta pārvaldē vai novada kasē. Bijušā feldšerpunkta vietā, piemēram, Rožupes pagastā izveidots veselības punkts, bet feldšeris tagad strādā par ģimenes ārsta palīgu. Novada budžetā noteikta daļa paredzēta sporta aktivitātēm, un strādā sporta darba organizators. Pēc apvienošanās pagastu līdzšinējās sporta bāzes ir ieguvējas,” situāciju raksturoja A.Usāne. Viņa atzina, ka novada izveide pagasta iedzīvotājus tieši nav skārusi, jo darbību turpina pagasta valde. Uz novada centru pārcelta tikai grāmtvedība. Gan izpilddirektora vietniece, gan novada domes valdes priekšsēdētājs uzskata, ka ar laiku cilvēki izteiks vēlmi pārcelties uz dzīvi tuvāk novada centram.
Gulbenieši interesējās par novada domes sastāvu, kurā ir 11 deputāti, paužot bažas, ka tajā darbojas galvenokārt pilsētas pārstāvji. Viesi skaidroja, ka domes darbā iesaista arī lauku speciālistus.
“Izveidojot Līvānu novadu, mēs neko jaunu neizdomājām, jo uz vietām daudzus jautājumus izlemj pagastu valdes, pēc tam tos novirzot izskatīšanai novada domei. Pārliecinājāmies, ka pagastos nav nepieciešama dzimtsarakstu nodaļa, jo labākajā gadījumā gada laikā reģistrē viena laulība. Samazinās arī dzimstība. Esmu pārliecināts, ka laukos būs arī nomaļas vietas, jo uz to mudina valsts pašreizējā politika. Novadu izveide nespēs ietekmēt vai mainīt šo procesu. Kamēr laucinieku saražotais piena litrs maksās lētāk nekā minerālūdens pudele, lopus cilvēki neturēs un laukus neapstrādās,” teica A.Smelters.
Cesvaines pilsētas ar lauku teritoriju domes deputāts Aldis Krūmiņš minēja, ka Cesvainē piespiedu reforma notikusi 1989.gada beigās un 1990.gada sākumā, Cesvainei pievienojot piecus pagastus. Viesis atzina, ka, izveidojot Cesvaines novadu, tas varētu būt viens no mazākajiem – ar 6000 iedzīvotājiem. Pagaidām nav skaidrs, vai šajā novadā varētu ietilpt arī Dzelzavas un Sarkaņu pagasts, jo tas vairāk “raugās” uz Madonas pusi.
