Gulbenes novada Vēstures un mākslas muzejs ieguvis retu priekšmetu – bronzas laikmeta cirvi.
Muzejā “Dzirkstele” noskaidroja, ka šis bronzas laikmeta cirvis atrasts, apstrādājot lauku Jaungulbenes pagastā. Tā izcelsme datējama ar bronzas laikmeta III periodu. Atrastais priekšmets tātad ir trīs tūkstošus gadu sens.
Šādiem cirvjiem var būt bijusi gan ieroča, gan darbarīka, gan kulta priekšmeta funkcija. Tā nelielie izmēri liecina, ka tas, visticamāk, klasificējams kā kulta priekšmets. Muzejā nonākušais ir atkāpes tipa cirvis (cirvjus klasificē pēc tā, kā tiek piestiprināts kāts, proti, cirvis tika iestiprināts zara kātā, aptinot kāta un metāla savienojuma vietu ar auklu). Šis cirvis Latvijas teritorijā, visticamāk, nonācis maiņas ceļā.
“Arheologi apstiprina, ka īpašs retums ir tieši atkāpes tipa cirvji, jo šobrīd Latvijā zināmi tikai pāris šādi priekšmeti,” norāda muzeja Vēstures nodaļas vadītājs Anatolijs Savickis.
Viņš stāsta, ka bronzas laikmets Latvijā attiecināms uz 1500. līdz 500.gadu pirms Kristus. Tad bronzas izmantošana bija ierobežota, jo uz vietas Latvijas teritorijā nebija nepieciešamo rūdu. Bronzas laikmetā joprojām galvenie izejmateriāli dažādu rīku izgatavošanai bija akmens, kauls un rags. No bronzas izgatavoja rot-adatas, aproces, kaklariņķus, kā arī ieročus (cirvjus un šķēpa uzgaļus). “Priekšmeti no bronzas šajā laikmetā pārsvarā izgatavoti lejot,” saka A.Savickis.
Viņš piebilst, ka, atrodot šādus priekšmetus, iedzīvotāji tos bieži vien, visticamāk, izmet ārā kā kaut ko nelietderīgu vai arī glabā pie sevis mājās un neziņo muzejam vai vēstures speciālistiem. “Bet tā ir liela veiksme kaut ko tādu atrast.”
Muzeja direktore Valda Vorza stāsta, ka krājums tiek papildināts katru gadu. Šogad līdzīgi kā citos gados krājumā nākuši klāt aptuveni 500 priekšmeti. “Atnes cilvēki, kuri ir ieinteresēti tos atdod muzejam. Viņi tos dāvina. Ir priekšmeti, kuri tiek atnesti uz muzeju, lai par zināmu summu tos pārdotu, un tas nav aizliegts. Ja mēs izvērtējam, ka mums šis priekšmets ir nepieciešams, tiek pieņemts lēmums to pirkt. Protams, mēs konsultējamies ar citiem muzejiem, kuru krājumos ir līdzīgi priekšmeti, cik konkrētais priekšmets varētu maksāt. Tāpat krājumā nonāk priekšmeti, kad tiek likvidēta, piemēram, kāda iestāde. Piemēram, tiesa ir atdevusi daudzas lietas,” stāsta V.Vorza.
Viņa uzsver, ka pašlaik tiek veidots un papildināts nacionālā muzeju krājuma kopkatalogs. “Mēs tajā par katru krājuma vienību un sevišķi jaunieguvumiem ievadām informāciju, un šī informācija ar jauno gadu būs publiski pieejama,” saka V.Vorza.
Šis katalogs sniegs iespēju interesentiem uzzināt informāciju par priekšmetiem virtuālā vidē.
Pašlaik muzejs vāc informāciju par novada ugunsdzēsēju vēsturi. Muzeja darbinieki aicina iedzīvotājus par šo tēmu palīdzēt savākt informāciju un materiālus un, ja var, nodot arī muzejam. Tās var būt fotogrāfijas, ķiveres, apģērbs, dokumenti, apbalvojums, varbūt ir saglabājušies dāvinājumi, piemēram, par centību un citas lietas.
Tā kā savulaik Brīvības ielā privātmājas ir bijušas ugunsdzēsējiem, tad īpaši šīs ielas iedzīvotāji tiek aicināti pārskatīt māju bēniņus, varbūt tajos glabājas kādi vērtīgi priekšmeti.
