Tā kā saslimšana ar ērču encefalītu var
izraisīt smagas sekas un pat nāvi, Latvijā
cilvēki pret vakcināciju izturas aizvien atbildīgāk un biežāk vakcinējas visa
gada ietvaros – arī
rudens mēnešos un ziemā. Slimību profilakses un kontroles
centra (SPKC)
provizoriskie dati liecina, ka 2017.gadā no janvāra līdz
augustam vien Latvijā
veiktas 59 822 potes pret ērču encefalītu.
Jāņem vērā, ka
šis skaitlis
neatspoguļo kopējo vakcinēto personu skaitu, jo, vakcināciju
pret ērču
encefalītu uzsākot, pirmajā gadā jāsaņem trīs vakcīnas
potes, un pēc tam jāveic
revakcinācija pēc 3 gadiem un tad ik pēc 5 gadiem, skaidro
SPKC. Iepriekšējo
piecu gadu laikā (2012.-2016.gadā) Latvijas iedzīvotāji
saņēmuši 313 299
potes pret ērču encefalītu, –
tātad vidēji apmēram 62 660 potes viena gada laikā. Līdz ar
to var
prognozēt, ka 2017.gadā kopumā saņemto pošu skaits varētu
pieaugt.
27
Latvijas reģionos, kas
atzīti par ērču encefalīta endēmijas reģioniem, bērniem līdz
18 gadu vecumam
vakcināciju pret ērču encefalītu apmaksā valsts. SPKC
provizoriskie dati
liecina, ka no 2017.gada janvāra līdz augustam valsts
apmaksātās vakcinācijas
ietvaros 14 009 bērni
un jaunieši
saņēmuši potes pret ērču encefalītu.
Rudens
ir laiks, kad ērču
aktivitātē novēro otro pacēlumu, kas gan parasti ir mazāks
nekā pavasarī.
„Grūti pateikt, kāpēc tieši tā, taču rudenī ērces vairāk
sastopamas tieši meža
taciņu malās un zālē. Jāievēro, ka ērcēm asins sūkšana ir
nepieciešama, lai
pārietu nākamajā attīstības stadijā vai producētu oliņas,”
skaidro SPKC
pētnieki.
Ērces kodums bieži paliek nepamānīts
SPKC
dati rāda, ka ceturtajai
daļai cilvēku, kas Latvijā saslimuši ar ērču encefalītu, nav
ne jausmas, kur un
kādos apstākļos tas noticis. Šādos gadījumos bieži vien pie
vainas varētu būt
ērču tēviņi vai ērces agrīnā attīstības stadijā – nimfas. „Tā
kā nimfas ir mazas, cilvēks piesūkšanās brīdi
var nepamanīt. Savukārt
ērču tēviņi piesūcas
tikai uz īsu brīdi,
un tad nokrīt. Atšķirībā no ērču mātītēm, tēviņi ap snuķīti
neveido cementējošu
konusiņu cilvēka ādā, tajā
neiecementējas
un asinis nesūc ilgstoši. Mātītes asinis sūc ilgi un tas palielina iespēju saslimt
ar Laima boreliozi. Saslimšanu
ar ērču encefalītu piesūkšanās ilgums nekādi neietekmē, jo
inficēšanās var
notikt uzreiz, kad ērce ir piesūkusies – dažu minūšu laikā,”
norāda SPKC.
Ērču aktivitātes
sezonas ilgumu prognozēt ir grūti. „Tas
atkarīgs no laika apstākļiem
un gaisa temperatūras. Vēl nesen vienu gadu ērces bija aktīvas
līdz pat
Ziemassvētkiem. Ir bijuši pat gadījumi, kad ērces mājās ziemas
mēnešos no meža atnes
ar koku zariem, kas siltumā atkūst,” vērš uzmanību SPKC.
Ērču attīstībai labvēlīgas vietas – mežu
izcirtumi
Diemžēl
pēdējos gados par
lielisku ērču vairošanās vietu Latvijā kļuvuši mežu izcirtumi,
pļavas un krūmāji.
“Ērces īpaši vairojas gadiem
nepļautās pļavās un nesakoptos mežu izcirtumos. Tie nereti
tiek pamesti kā pēc
kara, – redzam kaudzēs samestus zarus, kur saaug krūmi. Tā ir lieliska vieta, kur
attīstīties arī dzīvniekiem
– ērču barības avotam. Tādējādi izcirtumos savairojas arī
ērces,” skaidro SPKC
pārstāvis.
SPKC atgādina, ka pirms
došanās mežā svarīgi
domāt par apģērba pielāgošanu, lai ērcēm zem tā palīst būtu
grūti. Šos
ieteikumus vērtīgi ņemt vērā arī cilvēkiem, kas pret ērču
encefalītu ir
vakcinējušies, jo ērces pārnēsā arī citas infekcijas, piemēram,
Laima
boreliozi. Tiesa, kamēr Laima boreliozi var veiksmīgi ārstēt ar
antibiotikām,
saslimšanas gadījumā specifisku zāļu pret ērču encefalītu nav.
