Garākas
dienas, spožāka saule un dabas atmošanās no ziemas miega vieniem
rada prieku un enerģijas pieplūdumu, kamēr citiem tieši otrādi –
nepatīkamas izjūtas, ko pavada šķaudīšana, tekošs vai aizlikts
deguns, asarojošas, niezošas acis, citkārt arī kairinošs klepus,
miegainība un nespēks. Kā rīkoties, lai mazinātu ziedputekšņu
izraisītos alerģiskos simptomus, stāsta aptieku tīkla Apotheka
sertificētā farmaceite Mārīte Šukele.
“Polinoze
jeb ziedputekšņu alerģija Latvijā ir salīdzinoši izplatīta,
turklāt tā var pēkšņi parādīties jebkurā vecumā. Tie,
kuri ar alerģijām saskaras regulāri, parasti to atpazīst un zina,
kā rīkoties, taču sarežģītāk ir tiem, kurus alerģija skārusi
pirmo reizi – bieži cilvēkam šķiet, ka viņš ir saaukstējies,
lai gan patiesībā simptomi liecina par alerģiju. Svarīgi
apzināties, ka alerģiju var kontrolēt, iespējami samazinot
saskarsmi ar alergēniem, taču simptomus diemžēl var novērst
tikai medikamenti,” skaidro farmaceite.
Alerģijas
ne tikai pavasarī, bet arī vasarā un rudenī
Alerģijas
izraisa augi, kas apputeksnējas ar vēja palīdzību –
ziedputekšņi līdz ar gaisu, ko ieelpojam, nokļūst organismā.
Alerģisku reakciju var izraisīt visdažādākie augi – gan koki
un krūmi, piemēram, bērzs, alksnis, lazda, ozols, kļava, papele,
priede, osis un goba, gan graudzāles, piemēram, timotiņš, auzene,
skarene, kamolzāle, rudzi, griķi, kvieši. Tāpat arī dažādas
nezāles, piemēram, pienene, kaņepe, nātre, vērmele un gundega.
Saskaņā ar šo augu ziedēšanas laiku iedala vairākus alerģisko
slimību saasināšanās periodus: pirmais – pavasarī, koku
ziedēšanas laikā (marts, aprīlis, maijs), otrais – vasarā,
graudaugu apputeksnēšanās laikā (jūnijs, jūlijs), trešais –
rudenī, nezāļu putekšņu laikā (augusts, septembris, oktobris).
Efektīvākai alerģijas profilaksei ieteicams doties pie alergaloga
un noskaidrot, kurš krūms vai augs izraisījis alerģiju.
Visaugstākā
ziedputekšņu koncentrācija siltos un vējainos rītos
Lai
iespējami izvairītos no alergēniem koku vai augu aktīvākajā
putekšņu izdalīšanās periodā, ieteicams uzturēties iekštelpās
ar aizvērtiem logiem, bet telpu vēdināšanu veikt vakarā vai
naktī. Jāatceras, ka, vēdinot mājokli, jāraugās lai nebūtu
caurvējš, kas var veicināt ziedputekšņu nokļūšanu iekštelpās.
Vislabāk
doties ārā pēc lietus, jo tad gaisā cirkulējošo ziedputekšņu
un putekļu koncentrācija ievērojami samazinās. Tāpat patīkamāka
uzturēšanās ārā būs vēsākās dienās – tajās ziedputekšņu
koncentrācija ir zemāka (taču, no otras puses, vēsās dienas
pagarina ziedēšanas periodu). Savukārt visgrūtāk panesamie
periodi ir rīta stundas, kā arī sausi un vējaini laikapstākļi,
kad ziedputekšņu koncentrācija gaisā ir visaugstākā. Dodoties
ārā, ieteicams pasargāt acis un lietot saulesbrilles, bet,
atgriežoties mājās, uzreiz pārģērbties (pārvilktās drēbes
jānovieto iespējami tālu no guļamās telpas/zonas) un izmazgāt
matus.
Izteiktu
simptomu gadījumā jāvēršas pie ģimenes ārsta
Ja
alerģijas simptomi ir izteikti un tie būtiski pasliktina pašsajūtu,
jāvēršas pie ārsta, kurš noteiks turpmāko ārstēšanās kursu.
“Alerģijas gadījumā nepieciešams pasargāt deguna gļotādu,
tāpēc to ieteicams mitrināt, lietojot jūras ūdeni, savukārt tās
kontrolēšanai var izmanto gan pirmās, gan otrās paaudzes
antihistamīna preparātus. Pie pirmās paaudzes preperātiem
klasificējams tavegils (klemastīns), suprastīns (hloropiramīna
hidrohlorīds), fenkarols (kvifenadīns), taču tie var izraisīt
miegainību un samazināt koncentrēšanās spējas. Efektīvāki ir
otrās paaudzes antihistamīna medikamenti, piemēram, loratidīns,
cetirizīns u.tml. Tie mazāk ietekmēs ikdienas aktivitātes, jo
neizraisa miegainību, un tos jālieto retāk nekā pirmās paaudzes
medikamentus,” stāsta Mārīte Šukele.
